Piekrītu Bonecutie, ka nekas nav zaudēts, jo pati apzinies problēmu un vēlies to risināt! Manuprāt, zaudēts ir tad, kad cilvēks jau ir dziļā alkoholisma purvā, bet pats noliedz problēmas esamību un uzskata, ka viss ir normāli.
Noteikti ieteiktu sākt ar sapulču apmeklēšanu, lai apzinātos, ka neesi viena, ka ir vēl citi ar tādu pašu problēmu un ka, lai arī cik bezcerīgi tas liktos, no šī purva ir iespējams tikt ārā. Parunājot ar cilvēkiem, kuriem tas ir izdevies, sapratīsi, ka arī Tu to vari.
Man personīgi zināmi divi cilvēki, kuri cietuši/cieš no alkohola atkarības. Pirmais, par spīti tam, ka vairākkārt nodzēris gan darbu, gan attiecības, joprojām uzskata, ka viņam nav nekādu problēmu un ka pieci aliņi vakarā nav nekas, un ka brīvdienu pavadīšana bezsamaņā ir normāls laika pavadīšanas veids. Un tad ir otrs cilvēks, kurš tam visam nolēma pielikt punktu, sākot apmeklēt AA sapulces. Tajās apzinājās savu problēmu, iepazinās ar citiem cilvēkiem, redzēja to, ka ir lieliski piemēri tam, ka cilvēks var tikt ārā no alkoholisma purva, var atgriezties normālā dzīvē, var sasniegt daudz vairāk kā tad, kad vienīgais ikdienas prieks bija glāzītes pacelšana. Tagad cilvēks strādā labā darbā, no jauna mācās veidot attiecības, iet uz saviem mērķiem un, kas pats galvenais, vairs nelieto alkoholu ne pilītes. Un mirkļos, kad, kā pats atzīst, jūt, ka var norauties, vairs nekaunās par to runāt ar apkārtējiem, nenoslēdzas sevī, bet meklē palīdzību. No sirds vēlu, lai Tev izdodas!
14
