Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

izmisumā

 
Reitings 5
Reģ: 14.08.2018
čau visiem, pēdējā laikā esmu sapratusi, ka mani pilnībā neinteresē cilvēki, visi, ar ko es runāju liekas nereāli garlaicīgi. Es tiešām cenšos uzdot jautājumus, atbildēt ar interesi un tā arī daru, bet tikko kaut ko pajautāju, jūtu, ka man ir pilnīgi vienalga un tas mani grauž no iekšienes. Es nesaprotu, kāpēc vispār interesējos. Nesen uzsāku jaunu darbu un pavadīju ar vienu cilvēku visu dienu (10 stundas), man likās es sajukšu prātā. Un kad iestājas klusums ir tā neveiklā sajūta, jo man liekas, ka neesmu pietiekoši komunikabla, kaut gan arī otrs cilvēks neko nesaka. Loģiski nav baigi interesanti 10 h runāt ar tikko satiktu cilvēku, nezinu, vismaz man nav. Bet tajā pašā laikā, es saprotu, ka esmu nereāli viena un man nav daudz labu draugu, es gribu komunicēt un būt sabiedriska, bet visu to darot, man dziļi sirdī vienalga. Manā dzīvē ir cilvēki, kuri man rada interesi un es gribu dzirdēt, redzēt visu. Varbūt kādi ieteikumi? Par ko runāt ar cilvēkim?
15.08.2018 14:10 |
 
Reitings 2185
Reģ: 22.01.2018
negribas runāt, nerunā. labāk runāt ar 1 vērtīgu nekā 10 neinteresējošiem.
15.08.2018 14:40 |
 
Reitings 114
Reģ: 30.03.2018
Viss kārtībā - darbā jāstrādā, nevis jākladzina ar citām vistām. Bet visādi citādi pieauguši cilvēki droši drīkst paši izvēlēties, cik un kā un vai vispār kontaktēties ar citiem.
15.08.2018 14:43 |
 
Reitings 5
Reģ: 14.08.2018
Jā, piekrītu, ka katram ir izvēle, ar ko runāt un par ko. Bet problēma ir tajā, ka ir apstākļi, kuros tev tas vienkārši jādara. Nevar taču vienmēr klusēt un izlikties, ka neko nedzirdi
15.08.2018 14:50 |
 
Reitings 2290
Reģ: 19.10.2013
esmu sapratusi, ka mani pilnībā neinteresē cilvēki, visi, ar ko es runāju liekas nereāli garlaicīgi.

Tieši kā par mani rakstīts. :-D Vispār man interesē sarunas tikai par lietām, kas man arī saistošas un aktuālas, bet tādu nav daudz. Viss pārējais nenormāli garlaiko, tās pieklājības pēc risinātās saurunas, kad jārunā, jo klusums it kā neērts. Absolūti neinteresē, ja tiek runāts par citām personām-bērniem, radiem, nekādi ikdienas notikumu atstāsti, nekādi filmu sižetu pārstāsti. Turklāt man ir ļoti grūti klausīties, nevaru pat koncentrēties, lai ko pajautātu, domas klīst prom.
15.08.2018 15:56 |
 
Reitings 304
Reģ: 09.01.2018
Varbūt jāmaina vide? Kur mazāk cilvēku vai cilvēki ar Tev līdzīgām interesēm? Citādi var sevi pamazām sagraut, pavadot lielāko dzīves daļu ar "ne saviem cilvēkiem" un spēlējot teātri katru dienu. Bet es īsti nevaru iedomāties - kas tā par darba situāciju, kur 10 h esi spiesta sarunāties ar kolēģi? Kāpēc visu to laiku jārunā? Pa kuru laiku tad jāstrādā?
15.08.2018 16:27 |
 
Reitings 2520
Reģ: 30.01.2017
Bet vai tāpēc jākrīt izmisumā? Vai tiešām šis klusums ir tik nekomfortabls? Man nav nekādu problēmu nosēdēt dienu kopā ar kolēģi un pārmīt tikai darba jautājumus, varbūt izmetot pāris jokus pa dienu, bet neapspriežot to, ka manas lejasstāva kaimiņienes krustmeita gaida jau trešo bērnu. Un nekādas panikas. Citi lai pļurkst, man darbs ir darbs un kolēģi ir kolēģi.
15.08.2018 16:31 |
 
Reitings 5
Reģ: 14.08.2018
http://zinas tante Es esmu pamanījusi, ka komunicējot vairāk ar visiem kolēģiem jebkurā darba vietā pret tevi būs labāka attieksme. Man personīgi ir svarīgi, kādā vidē es strādāju un ar kādiem cilvēkiem, tāpēc es mēģinu atrast kopīgu valodu, bet neizdodas , tāpēc arī jūtos ne īpaši un darbs neizraisa nekādas pozitīvas emocijas.
15.08.2018 16:46 |
 
Reitings 2264
Reģ: 21.01.2013
Nav jau tik grūti ar cilvēku atrast kaut kādas kopīgas tēmas , kas abus saista, un tad šad tad pirmajai uzsākt sarunu par attiecīgo tēmu. Nu, ar vienu kolēģi kopsaucēji būs, teiksim, teātris un mašīnas. Ar citu - kosmētika un veselīgs uzturs. Ar kolēģiem jau "pa lielam" sarunas būs par darbu, bet, protams, lai attiecības nebūtu tikai sausi lietišķas, prasās šad tad arī uzturēt "small talk". Sākumā parasti, protams, nav nekādas intereses par to svešo cilvēku, kurš sēž pie blakus galda, bet, ja atrod šos kopsaucējus, pamazām situācija mainās.
15.08.2018 17:22 |
 
Reitings 813
Reģ: 16.04.2018
Nu darbā droši vien ka labāk vajadzētu uzturēt kādu kontaktu - kaut vai ierasties un visiem apspriest ''briesmīgās laikapstākļu maiņas'' un tamlīdzīgi.
15.08.2018 18:31 |
 
Reitings 5726
Reģ: 27.08.2011
Tev nevajag pieklājība pēc runāt ar kolēģi. Izdomā pati sev problēmu!
Kur mazāk cilvēku vai cilvēki ar Tev līdzīgām interesēm? Citādi var sevi pamazām sagraut, pavadot lielāko dzīves daļu ar "ne saviem cilvēkiem" un spēlējot teātri katru dienu.

Patiešām kāds maina darbu, jo nav ar visiem kolēģiem kopīgi sarunu temati?:-D
Ir cilvēki, kuri iet strādāt un ir cilvēki, kuri iet draudzēties:-D:-P jeb meklēt draugus.
Es visai minimāli runāju ar kolēģiem. Citreiz uzsāku sarunu ,jo vēlos mazliet atslēgties no darba, atpūsties un tādejādi pēc patīkamas, īsas saruna atsāku darbu ar lielāku enerģiju, ātrāku tempu, kā arī ātrāk var atrast risinājumus problēmām, kuras uzreiz neieraugi. Protams, ja ar mani uzsāk sarunu, tad arī parunāju.
15.08.2018 18:55 |
 
Reitings 5726
Reģ: 27.08.2011
bet ļoti maz no darba laika pavadu runājot par to ,kas neattiecas uz darbu.
15.08.2018 18:56 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits