Aj, man vispār besis.
Darbā man dod pa trim brīvdienām pēc kārtas, tačus es tās vienkārši no-eksistēju! Guļu, ēdu, pie datora, guļu ēdu, pie datora. Ir mazi plāni, kurus tā arī neizdodas izpildīt.
Man jau ilgu laiku ir pastāvīgs nogurums. Nu.. nav tādas dzikrstelītes, ka "ahh, jauna diena priekšā,esmu enerģijas pilna sēdēt savas 12 h pie datora darbā!" or whatever plāni ir nākošajā dienā.
--
Tad vakar aizdomājos, ka tas jau vairs nav normāli, un izdomāju, ka atvaļinājumā aiziešu uz asins analīzēm, lai paskatās, varbūt kaut kas ne tā.(t) Varbūt tas jau ir veselības jautājums.
--
Plus vēl darbā pieļauju kļūdas. Nu riktīgus kasjakus reizēm. Ir jau bijuši divi paskaidrojumi jāraksta, ir arī jāmaksā par kļūdām naudas izteiksmē. Esmu cilvēks, kurš par savām kļūdām ļoti pārdzīvo un katru reizi dzirdot, kur un kā atkal esmu kļūdījusies, tas mani pamazām galina! Par laimi mana tiešā vadītāja ir ļoti saprotoša (esam kopā jau pirms tam strādājušas un viena otru jau zinām vairākus gadus), taču man ir dusmas pašai uz sevi! Es cenšos, es tiešām cenšos, bet tik un tā fail. Līdz ar to mans pašnovērtējums (kurš jau tā ir zems) slīd jau zem zemes. Man liekas, ka nekam nederu, ka labāk būs, ja pati ātrāk aiziešu... Jā, visiem ir kļūdas, bet man tajā darbā liekās, ka tikai man ir kļūdas, un ka man ir tikai fail.
--
Es jau vairs neatceros, man liekas, ka man aiznākamnedēļ vispār būs pirmais atvaļinājums, kopš strādāju šajā uzņēmumā. Mož nevaru vairs pavlikt? Neticu, ka esmu tik vāja!!
--
Tagad man arī atkal ir 3 brīvdienas pēc kārtas (iet 2. brīvdiena) un reāli esmu visu laiku nogulējusi, pārgulējusi jēgu, ja tas vispār ir iespējams. Tik un tā jūtos iztukšota...
--
Ehh... :'-(