Man reiz radās aizdomas, ka randiņbiedrs ir precējies, jo tie tikšanās laiki bija aizdomīgi (ok, vienu, divas reizes, bet tie bija regulāri) un vēl kaut kas šad tad viņa sacītajā, kas likās jocīgs un kaut kā neloģisks, neatceros kas tieši, jo tas bija sen un tie bija vairāki mazi, itin kā nenozīmīgi sīkumi. Kad pavaicāju, viņš sāka nervozi smieties un tā uzvedība, ķermeņa valoda liecināja, ka kaut kas nav ‘tīrs’ un īsti mani nepārliecināja. Jāsaka, ka mani īpaši neuztrauca šo attiecību beigas, jau no sākuma viņš mani tā īsti nesaistīja. |-)