Mani sestdien reāli nokaitināja, tā ka vēl pusi svētdienas nespēju beigt sevī cepties. :-D
Satiku paziņu, kuru redzu labi, ja 2x gadā. Apsveicinājāmies, kā iet un tā, bet tas, kas mani pārsteidza bija - nu viņa tā runā, un jautā, kad mēs bērnus domājam, ka jau pēdējais laiks. Es saku, ka šobrīd vēl neplānojam un paspēsim. Domāju, nu varbūt cilvēks liksies mierā, bet šī sāk, ka tad jau es būšot veca mamma, ja 30 gados būs tikai mazais (kas viņai par daļu?). Ka viņai pirmais bērns bijis 28 gados un tagad ir otrs bērniņš. Es saku, ka tas mani nebiedē un ka man vispār kaitina cilvēki, kuri jautā par bērniem. Viņa saka, ka es jau esot pārpratusi. Un ka medicīna jau tagad attīstījusies, bet pirmo bērniņu vajadzētu līdz 30 gadiem.
Es knapi valdījos, lai viņai ko rupju neatbildētu. Kā svešs cilvēks var uzplīties ar jautājumiem par bērniem un mācīt savu domāšanu, kas viņas 30 gados izklausās pēc padomju laikiem? Man likās nu ļoti netaktiski, ka man jāskaidro savi uzskati. Jebkāda vēlme kontaktēties pazuda.
Lai neplijās virsū man ar saviem uzskatiem. Tiešām uzvilka.