Nevaru noliegt, ka vīrieša profesija un nodarbošanās nav mazsvarīga. Bet ugunsdzēsējs-glābējs noteikti nav profesija, no kuras jākaunās. Vienīgi, ja vīrs būtu ugunsdzēsējs-glābējs, tad es vairāk satrauktos par viņa dzīvību, nevis par algas apmēru.
Radu lokā ir 2 ģimenes, kur vīri ir ugunsdzēsēji-glābēji. Nezinu, protams, viņu finanšu aizkulises, bet abiem ir dzīvokļi (savi, nevis īrēti), viens no viņiem ir uzcēlis arī savai ģimenei vasarnīcu saviem spēkiem.
Tas ir ļoti svētīgi, ja vīrietim darbs = sirdslieta, nevis tikai slogs, kas jāiztur, lai naudu nopelnītu. Un jūs mierīgi variet izdomāt arī kādu kopīgu biznesiņu, ar ko nodarboties, paralēli pamatdarbam.