Mans darbs ir mana dzīve, jā :) Un man patīk tas ko daru. Es saņemu gan diez gan zemu algu savā sfērā, bet mani apmierina atrašanās vieta, darba process un brīvā atmosfēra. Esmu gatava strādāt nedaudz vairāk par noteiktajām stundām nedēļā, ja ir lieli projekti vai komanda netiek galā. Bez ierunām, bez papildus samaksas. Jo zinu, ka ļaus man no rīta aiziet pie zobārsta ja vajadzēs un paņemt garāku pusdienslaiku , ja jādodas uz bank... tas tā, piemēram.
Bet te pēkšņi uz mana darba galda "uzpeld" līgums. Kur es piekrītu "nesekot valsts noteiktajam maksimālo darba stundu likumam" un esmu gatava strādāt vairāk par 48h nedēļā... un par papildus samaksu tur nekas netiek minēts... jo tādas nav. :-/
Nu ko ... es vienkārši uzdevu jautājumu kādēļ man tas tika dots un vai man obligāti jāparaksta? Izrādās esmu pirmā (visā firmā), kas vispār kaut ko jautā sakarā ar to. Nu tad man boss skaidroja, ka redz tas ir, lai kad liels projekts jādara, tad lai nav tā, ka viņi nelikumīgi man lieks trādāt un bla bla... To es saprotu. Bet es teicu, ka diemžēl šo papīru neparakstīšu, jo es pa velti nestrādāšu tādu kvantumu. Viņš man gan prasīja apdomāties... redz nevarot jau man piespiest to parakstīt... bet nu redz VISI ir parakstījuši un iespējams nemaz nekad nevajadzēs tik daudz strādāt ... blah blah ... es neparakstīju un neparakstīšu. Būšu vienīgā tāda :) Un nejau aiz ļauna prāta. Vienkārši man tas neliekas pareizi. Kad pienāks tas brīdis un vajadzēs manu palīdzību, es parakstīšu papīru, kur būs minēta samaksa par virsstundām.
Kā ir ar jums? Jūs esat parakstījuši kaut ko, kas jums liekas nepareizi, bet tikai tāpēc, ka visi to dara? Vai arī jūs izlasat savus līgumus no sākuma līdz galam?
20
