Kā jādala budžets

Nav pareizi un nepareizi, katrs dala pēc sava skata punkta. Nečīksti. Tulīt sāksies kārtējā krāniņu mērīšana uz 10 lapām :-|

Nav pareizi un nepareizi, katrs dala pēc sava skata punkta.

+++
Mums ģimenē ir tā, ka vīrs pelna vairāk. Attiecīgi viņš samaksā visus rēķinus, atstāj sev kaut ko un pārējo met kopējā katlā, kur ir viņa nauda + mana alga. No tās pērkam pārtiku, izklaidējamies un visu pārējo. Paralēli veicam uzkrājumus - es atlieku kādu daļu no savas algas, viņš no savējās.

Man ir dažādi uzskati par to cik katram jāieliek, no pieredzes varu pastāstīt, ka ir cilvēks, kurš d**** plēšot raujas pēc algas pielikuma un labākas dzīves, bet otrs sēž savā darbā n-tos gadus un nemaz netaisās pakustināt savu dibuā, lai, kaut mazliet vairāk sāktu pelnīt. Šajā gadījumā uzskatu, ka pirmajam cilvēkam ir tiesības arī neatdot visu savu algu kopējā "katlā".
Cits variants, ja abi vienlīdzīgi pelna un lēnām kustās uz izaugsmi, tad var runāt par kādu vienādas daļas atlikšanu kopbudžetā, bet pārējo patur sev, lai var nopirkt, ko vēlas. Vai arī salikt visu kopā un tērēt rēķiniem utt kopīgi.

Nu vispār jau pieaugušiem cilvēkiem, kas izveidojuši ģimeni un tajā ir bērni, šādi jautājumi nerodas - budžets ir kopējs ģimenes labklājības nodrošināšanai.
Savukārt pārī, kas ir neilgu laiku kopā vai kāda cita iemesla pēc, bez bērniem, var būt dažādi - kā abas puses vienojas un kā viņiem ir ērtāk. Katram pārim taču savas prioritātes un savi naudas tērēšanas ieskati.

Man nav saprotams, kā ģimenes ietvaros vispār var būt kaut kādi strīdi par naudu un kaut kāda dalīšana. Mūsu ģimenē nauda ir kopīga - nešķirojam, cik kurš kuru reizi nopelna. Konts ir katram savs, bet, ja ir vajadzība (mums katram savs algas datums ar divu nedēļu atšķirību) - viens no otra "pagrābjamies", cik vajag. Lielos izdevumus plānojam kopā, par sīkajiem izdevumiem viens otram neatskaitāmies - tas ir, ja es gribu to kleitu, tad es pērku kleitu, un mani neviens par to neaudzinās.