Prakse un samaksa

Nu apmācību process jau notiek lielākoties visos uzņēmumos, neatkarīgi no tā,vai jāapmāca praktikants vai jaunais darbinieks.]

Atšķirība tikai tajā, ka praktikants parasti ir uz vienu mēnesi, bet darbinieks ir ilglaicīgam periodam un nes uzņēmumam arī labumu nevis tikai atņem laiku.

Manā laikā prakses līgumà bija atrunàts, ka darba samaksu praktikants nesaņem. Tā kà studēju nozari, kurā tiek radīts intelektuālais īpašums, es saņēmu autoratlīdzību. Bet "cietās" algas nebija.

praktikants parasti ir uz vienu mēnesi

Tā nu gan nav. Mana prakse ilgdt 3 mēnešus. Ir prakses, kuru ilgums ir līdz pat pus gadam.

Es savā jomā bez jebkādas pieredzes uzreiz iekārtojos praksē par 500 eiro mēnesī, kur man daudz ko samācīja, papraksējos 3 mēnešus un uzreiz aizgāju strādāt tajā pašā jomā, citā uzņēmumā un par citiem cipariem. Vienkārši nebiju gatava iet par velti tērēt tik daudz laika, bet pieļauju, ka ne visās jomās tas ir iespējams un žēl ka tā.

Tā nu gan nav. Mana prakse ilgdt 3 mēnešus. Ir prakses, kuru ilgums ir līdz pat pus gadam.

Es taču rakstīju - PARASTI, kas nozīmē lielākoties, standarta variantā utt. 8-)

Atšķirība tikai tajā, ka praktikants parasti ir uz vienu mēnesi, bet darbinieks ir ilglaicīgam periodam un nes uzņēmumam arī labumu nevis tikai atņem laiku.

Tas nav tik viennozīmīgi.

Savā nozarē zinu tikai vienu uzņēmumu, kas ir maksājis studentam par praksi. Bet tas tiešām bija variants, kad darīja parasto strādnieku darbus, nevis cītīgi apguva jaunas lietas. Kā arī tas bija ļoti liels un specifisks uzņēmums. Un vēl daži varianti, kad cilvēki tiek praksē savā darba vietā, jo reāli mums to neļauj.
Ja cilvēks neprot darīt (atsevišķās jomās nemaz nedrīkst) ikdienas darbus, tad muļķīgi cerēt uz samaksu. Tomēr cilvēki tērē savu laiku, māca, un tā jau ir tā lielākā prakses vērtība - iemācīties kaut ko jaunu.

Man ir maksāts. Ne daudz, bet pusdienas un transportu nosedza. Katrā ziņā, ieguvums bija stipri lielāks.

Nu apmācību process jau notiek lielākoties visos uzņēmumos, neatkarīgi no tā,vai jāapmāca praktikants vai jaunais darbinieks.

Bet ir atšķirība, vai tas ir darbinieks vai praktikants. Jo no darbinieka tu vari prasīt arī atbildību. Tāpat, cik ir novērots (un praktikanti manā darbā ir pietiekoši bieži redzēti), bieži paši praktikanti tikai grib kaut ko uzzināt, bet reāli pamēģināt praksē ne īpaši - kko pabakstās, pazūd uz kādu laiku, bet neko nopietni nepieiet. Pie tam, cik reāli viņi paņem vēl laiku, lai to visu izstāstītu un apmācītu... tā ka jā, bieži tas ir pat apgrūtinājums.

Man tas variants kad darba dēvēji bļauj ka nav kam strādāt, bet tikmēr kādam ir jāiet uz praksi, kura vēl turklāt netiek apmaksāta, man nav īsti saprotams. Protams, kāds var teikt ka ja cilvēkam ir 0 praktiskās pieredzes, tad ir normāli nemaksāt. OK, bet kur problēma tiem pašiem darba devējiem nākt uz augstskolām, lobēt tur savas intereses tā, lai studenti pamazām jau studiju laikā sāk strādāt pie puslīdz reālajiem projektiem, nevis sēdēt gaidīt, kad atnāks kāds vakardienas students un tad šausmināties ka viņa zināšanas ir zemākas, nekā pilsētas kanalizācijas līmenis.
.
Vēl ir tādi cilvēki, kuriem ir potenciāls, viņi varētu pārkvalificēties un strādāt citu advancētāku darbu citā nozarē, bet viņi to nevar izdarīt, jo ar pauri atsitas pret to ka ir jāiziet to neapmaksāto praksi, kuru viņi nevar atļauties. Rezultātā dabujam darba devēju, kurš bļauj ka nav kam strādāt, cilvēku, kuram nepatīk savs iespējams nekvalificēts darbs, mazāku IKP, nekā gribētos un t.t. Nav mums diemžēl valstī pat dialoga par šo tēmu un kamēr nebūs, tikmēr darba tirgū valdīs haosiņš.

Vēl ir tādi cilvēki, kuriem ir potenciāls, viņi varētu pārkvalificēties un strādāt citu advancētāku darbu citā nozarē, bet viņi to nevar izdarīt, jo ar pauri atsitas pret to ka ir jāiziet to neapmaksāto praksi, kuru viņi nevar atļauties.

Netaisos šo apstrīdēt, bet netrūkst arī studentiņu, kuri studiju laikā nestrādā (vecāki atbalsta) un nemaz nemēģina atrast kādu prakses vietu, kur varētu iegūt pieredzi nozarē. Tad absolvē un ir pārsteigums - pag, a kāpēc mani neviens neņem darbā un nemaksā? Protams, ir jomas, kurās studijas ir pietiekami smagas, lai būtu grūti savienot ar praksi, bet tās ir mazākumā.
Katram pašam aktīvi jādomā līdzi un jāmeklē veidi kā kvalificēties, nevis jāgaida, ka DD un valsts visu uz paplātes iedos.

green-eyed, jā, nu bieži vien to var noformēt kā stipendiju. LU tas ir izplatīti - caur viņu fondu praktikantiem maksā stipendijas, kurām finansējumu dod uzņēmums, kurā studenti iet praksi. Bet nu diezin vai tam studentam, kurš divus, trīs mēnešus ies to praksi, ir milzīga nozīme tam, vai par viņu maksā nodokļus vai nē.
Un piekrītu, ka katrs praktikants, kurš tiešām tiek mācīts, uzņēmumam gana daudz izmaksā. Tā ka ir aplami teikt, ka uzņēmumi šādi tikai uzvārās. Tāpat arī tiem praktikantiem, pat ja nemaksā, tiek visādi uzņēmuma labumi - nu vismaz tējas, kafijas, uzņēmuma pasākumi, kas iekrīt prakses laikā utt.

Divas prakses - abas apmaksātas.
Pēc pirmā kursi daudz bija arī tādu, kas aizgāja uz neapmaksātām praksēm, pēc otrā - maz bija tādu, kuriem prakses bija neapmaksātas, ja nu vienīgi tur nebija citi bonusi vai attiecīgā prakses vieta skaitījās ļoti prestiža uz papīra, taču tādi gadījumi bija max 5-10.

Un par samaksu - tas ir ļoti atkarīgs no nozares, izglītības līmeņa, pienākumiem, gan arī no tālākajām iespējām augt uzņēmumā.

Vienkārši nebiju gatava iet par velti tērēt tik daudz laika, bet pieļauju, ka ne visās jomās tas ir iespējams un žēl ka tā.

Šitas gan labs. Tērēt laiku....kam tad tā prakse vajadzīga, uzņēmumam, darba devējam? Vai tev tomēr? Pārsvarā praktikanti ir tikai apgrūtinājums un laika tērēšana, būtu jāpriecājas ka kāds grib ar tevi ņemties un ko parādīt un iemācīt, jo būtībā uzņēmumiem labuma maz no tādiem.

Katram pašam aktīvi jādomā līdzi un jāmeklē veidi kā kvalificēties, nevis jāgaida, ka DD un valsts visu uz paplātes iedos.

Ideja jau laba, piekrītu. Tiesa gan valstij derētu vairāk iesaistīties darba tirgus procesos un dod tās iespējas tiem studentiem un tur jau pa vienkāršo, ja iespēju izmantoji, tad malacis, ja nē, tad pats vainīgs. Nu un darba devējiem arī nav jāgaida, kad pie viņiem atstieps to lielo spečuku uz paplātes ar kvalifikāciju un pieredzi, speciālistus tomēr ir jāaudzē, jāgatavo, nevis jāgaida, kad viņi materializēsies burtiski no zila gaisa.

Man maksāja tikai pedējā prakses vietā.

Gāju praksē, maksāja autoratlīdzību. IT nozare. Pēc prakses tiku pieņemta darbā.

Dīvainas prasības autorei.

Nu un darba devējiem arī nav jāgaida, kad pie viņiem atstieps to lielo spečuku uz paplātes ar kvalifikāciju un pieredzi, speciālistus tomēr ir jāaudzē, jāgatavo, nevis jāgaida, kad viņi materializēsies burtiski no zila gaisa.

Piekrītu, bet diezgan daudzi DD sadarbojas ar universitātēm un sniedz prakses vietas un apmācības.
Skatoties sev apkārt, visiem, kas ir uzņēmīgi un motivēti rīkoties (iegūt pieredzi un vismaz ar kaut ko sākt), lielu šķēršļu nav. Protams, nozīme ir nozarei - kamēr IT studentiem pat apmaksātas prakses bez maz vai met pakaļ, juristiem ir pagrūti atrast kaut neapmaksātas vietas, bet kopumā nav tik traki.

OK, bet kur problēma tiem pašiem darba devējiem nākt uz augstskolām, lobēt tur savas intereses tā, lai studenti pamazām jau studiju laikā sāk strādāt pie puslīdz reālajiem projektiem, nevis sēdēt gaidīt, kad atnāks kāds vakardienas students un tad šausmināties ka viņa zināšanas ir zemākas, nekā pilsētas kanalizācijas līmenis.

Bet tā arī ir.. Darba devēji izvieto savus sludinājumus augstskolās, tāpat ir, kas apmaksā studiju maksu (vai daļu), noslēdzot līgumu, ka pēc tam ciktur gadus atstrādās pie viņa kā algots darbinieks.

Katram pašam aktīvi jādomā līdzi un jāmeklē veidi kā kvalificēties, nevis jāgaida, ka DD un valsts visu uz paplātes iedos.

++