Draugi

Ja te uzrodas kāda forša Liepājniece,labprāt sapazītos.

Ja palasīsi draudzeņu meklēšanas diskusiju, tad redzēsi, ka vispār ir ļoti daudz meiteņu, kuras ir bez draugiem. Tā ka šī ir diezgan bieži sastopama problēma. Vārdu sakot, tur ir visas iespējas labot situāciju. :)

Es Tevi ļoti labi saprotu, tikai jāsaka ka manā gadījumā atsvešināšanās no tām draudzenēm, kas man bija, bija mana iniciatīva, bet darbā nevaru izveidot saikni pat ar kolēģiem jau gandrīz pus gadu :D vienkārši nemāku

kas notika?
bieži vien cilvēki aizmirst, ka draudzība arī ir attiecības, par kurām jārūpējās. arī draugiem var rasties domstarpības un strīdi, arī draugiem var vajadzēt laiku, lai atpūstos vienam no otra, sagremotu situāciju un piedotu. man vienalga vai manas draudzenes ir sabiedrības dvēseles un vai viņas uztur sarunu, tā ir tāda ārēja kārtiņa, svarīgākais ir kā mums saskan.

Tādas pueaugušo cilvēku draudzības man bijušas tikkai divas. Biju draudzenes ar vienu meiteni. Kopā sēdējām,pļāpājām,kafejnīcas,šopings... nu kā jau pieklājas. Kādreiz viņa mēdza taisīt manikīru. Taču pamattdarba noslodzes dēļ teica,ka nevar vairs apvienot,pluss nebija tik kvalitatīvs darbs. Tā nu pēc kāda laika sagribēju sakopt atkal savas rokas,jo darbs ofisā un tur jau tas kā nerakstītais likums. Prasiju vai viņa neliek,teica ka nav laika. Atradu citu meistari un viņai vairs nejautāju. Nezinu kā viņa bija iedomājusies,kur lieku manikīru,bet reiz sacēla tādu brēku,jo biju ielikusi instagram bildi ar skaistajām rocoņām. Sāka pārmest,kapēc neeju pie viņas,ka draudzenes atbalsta viena otru utt. Neuzskatīju,ka man jājūtas par ko vainīgai un tā arī pateicu. Pluss arī bija lieliska dzīves situācija,kurā man vajadzēja viņas palīdzību,bet atbildē saņēmu - un man tevi būtu jāizručī? Tā nu viņa mani nobloķēja visur kur vien var un kontakts pārrauts. Par šo draudzību gan nebēdāju,jo viņa mēdza sabiezināt krāsas.

Vakardienas pajukusī draudzība ir ar vīriešu kārtas pārstāvi. Mēs tiešām bijām labi draugi. Viņš palīdzēja ar padomiem man,kad grūti,un es viņam. Viņam pirms kāda laika uzradās draudzene un pārcēlās no Liepājas uz Jūrmalu. Novēlēju daudz veiksmes. Turpinājām komunicēt,taču draudzene greizsirdīga. Tā viņa draudzene vispār ir liels sarkans punkts šajā dzīvē,bet tas jau cits stāsts. Viņš tomēr turpināja komunicēt,jo bijām draugi. Manējais protams arī greizsirdīgs,bet nu,neredzēju jēgu satraukumam,ja jau abi dzīvojam pilnīgi citās pilsētās un abiem attiecības. Un pēkšņi viņš sāka mani ignorēt. Jautāju kapēc tā,lai saka godīgi. Ja nav laika,netraucēšu. Ja neļauj,attiecībās nejaukšos. Viņš rakstīja ka negrib izjaukt attiecības. Pajautāju kā lēmums tas ir,atbildēja ka viņa,jo tas nāk.par labu viņa attiecībām.
Uzrakstīju,ka nedusmojos,tikkai esmu vīlusies,jo man nav izprotams attiecību modelis,kurā sen iemantotus draugus nostumj malā. Tas varbūt tapēc,ka es nekas nenogrūdu malā savējos,lai gan man attiecības ir svarīgākās dzīvē.

Par draudzībām ar citu meiteņu puišiem- tur nav ko daudz apvainoties un par visām varītēm censties tās attiecības uzturēt, jo tepat cosmo lasīts, ka daudzas nebūtu mierā ar faktu, ka viņu puišiem cita meiča būtu kā labākā draudzene.

Arī necenšos. Pieņēmu viņa lēmumu un viss. Tikkai man šis modelis ir neizprotams.

Vai nemēģinājāt iepazīstināt otrās pusītes? Varētu būt ģimenes draugi utt.

nu jā, nesmuki, ka par tādiem sīkumiem jābloķē un jābeidz draudzība. bet varbūt nebija tā vērts. manā pieredzē, ar draudzenēm tā pat kā ar otro pusīti ir tāds kā klikšķis :D atrodi pareizo cilvēku un tik labi saprotaties, ka šķiet, visu mūžu esat draudzējušās. un tad visu var izrunāt, sarunāt, piedot un atrisināt.

Kopā sēdējām,pļāpājām,kafejnīcas,šopings... nu kā jau pieklājas.

varbūt viņa bija tikai tuva paziņa, nevis draudzene.

Cormenum -nē,nebija sanācis. Viņa draudzene bija diezgan negatīvi noskaņota un nesanāc arī paciemoties ne mums pie viņiem,ne viņiem pie mums.
akaroa - sajūtu ziņā likās ka esam draudzenes. Nezinu,kā bijis tā bijis. Ja nolēma pārtraukt,tad lai tā arī paliek.