crimson, bet tur tā lieta, ka es necenšos čīkstēt par to kā man nav, jo kā jau iepriekš minēju - man ir viss par ko pat sapņot pirms trīs gadiem nespētu :) Vienīgais, bez čīkstēšanas, saku, ka man nav laimes sajūtas, ar cerību dzirdēt citu meiteņu/sieviešu viedokli/pieredzi kā pie tās nokļūt. :))
Nerea - hmmm, viela pārdomām, jo vismaz reizi gadā, noteikti, pat biežāk - esmu priecīga, tikai šobrīd tā nesaprašana - prieks/laime!? vai tas ir viens un tas pats? Jo par šodien uz brīdi es pieķēru sevi no sirds smaidam - varbūt, tā ir tā laime?! Bet gribētos, lai vairāk sirdi silda :))
Atbildot uz Tavu otru komentāru - man pirms pāris gadiem bija bail, ka dēļ vienas iedzimtas slimības, manī neizdalās laimes hormons, varbūt, toreiz nekļūdījos ...
57days - tieši tā, vot es arī uzskatu, ka mani pat tik, priekš manis, laimi plosošas lietas, nespēj darīt laimīgu... Un tas kaut kā sāk mani uztraukt.
Adelyte - Ir bijušas dienas, kad aizdomājos, cik daudz dzīvē/darbā daru, bet, diemžēl, kā netieku pie tās sapņu pils tā netieku, bet tikpat ātri to aizmirstu. Nekad neesmu bijusi skaudīgs cilvēks, drīzāk esmu priecājusies par citu cilvēku sasniegumiem, jo īpaši, ja labas lietas notiek ar labiem cilvēkiem. Vēlu viņiem tikai vairāk un vairāk! :))
laila2 - noteikti, par to padomāšu. Atceros, ka lasīju grāmatu, kur tieši bija minēts "uzskaiti visu par ko esi pateicīgs un Tev taps dots vēl vairāk", vajag vismaz vienreiz dienā kaut par vienu lietu pateikties :) Bet es vēl piederu pie paaudzes, kad gadžetu plašais klāsts nav nepieciešams :D pietiek ar telefonu.