Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Laimes sajūta

 
Reitings 583
Reģ: 04.03.2015
Sveikas, vēršos šeit ar manu sasāpējušos problēmu.
Es nezinu ko iesākt, nesaprotu, kas par iemeslu un ko vajadzētu mainīt?!
Es nejūtos laimīga. Es pat neatceros, kad pēdējo reizi tā jutos...
Es jau kādu laiku tā jūtos, bet teikšu arī atklāti - ja pārdomāju savu dzīvi pirms 3 gadiem un tagad, es tajā laikā labāku dzīvi kā šobrīd pat iedomāties nespēju, bet šobrīd, kā jau teicu, - nejūtos laimīga. Man ir viss par ko es agrāk sapņoju, bet tas nedara mani laimīgu, es domāju, piemēram, sākšu dzīvot ar draugu kopā un būšu laimīgākais cilvēks uz zemes, bet tā nav, ne tuvu. Un līdz ar to, ka nespēju būt priecīga, bojāju savas attiecības, es nejūtos laimīga - sabojāju draugam garastāvokli, viņš tad izliek savas negācijas uz mani - un tur rodas nebeidzamas negāciju aplis.
Es cenšos sevi "restartēt" - viss pietiks, esi jauka, mīļa, priecīga, bet es nespēju, jo neesmu laimīga, es nezinu kā tādai kļūt.
Biju atvaļinājumā, aizlidoju savā sapņu ceļojumā, bet pat tur es nespēju būt laimīga, protams, miers, harmonija, saulīte - bet nav laimes sajūta.
Varbūt kādai tā ir bijis? Un var padalīties ar pieredzi, kā ar to tikt galā?
30.07.2018 11:18 |
 
Reitings 802
Reģ: 15.12.2015
Priecājies vairāk par to, kas tev ir dots, nekā čīksti par to kā nav.
Varbūt tā ir kaut kāda sevis žēlošana un čīkstēšana? jo definē kas tad ir laime? ja sāk domāt par eksistencionāliem jautājumiem, tad tā laime katram atšķirās. Cilvēki bieži vien uzskata - es dzīvošu un būšu laimigs, tad kad man būs tas un tas, bet viņi aizmirst dzīvot un baudīt kamēr viņiem tā vēlamā vēl nav.. un tad vienā brīdī attopās, ka pus dzīve ir pagajusi, pats nav laimīgs, jo ir rāvies pēc kaut kāda mērķa, kas galu galā nesniedz to gandarījumu un laimes sajūtu, ir izniekots laiks un nav dzīvots līdz tam brīdim, jo kā zināms, laiks paliek tikai mazāk un mazāk, un izniekoto atgriezt nevar.
30.07.2018 11:31 |
 
Reitings 5954
Reģ: 08.07.2013
Tu domā, ka būt laimīgam ir konstants stāvoklis? Laimi cilvēks piedzīvo epizodiski, varbūt uz minūti reizi gadā, atkarīgs no viņa dzīvesveida. Nedomāju, ka par to būtu kaut kā jāuztraucas.
30.07.2018 11:36 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Es laimīga justies nemaz neprotu, bet tādu izteiktu laimes trūkumu sāku sajust posmos, kad depresija draud atgriezties. Un tas nav saistīts ar objektīvo realitāti - attiecībām, ceļojumiem utt.
30.07.2018 11:42 |
 
Reitings 5954
Reģ: 08.07.2013
Starp citu, tieksme izjust laimi ir iedzimta. Varbūt tev trūkst gēna, kas atbild par laimes sajūtu. Tad neko nevar darīt. Cilvēki, kam tā trūkst, slimo ar atkarībām, depresiju utt. Tas jāņem vērā un jāaudzina sevi ar pašsuģestiju. Mācies būt laimīga!
30.07.2018 11:47 |
 
Reitings 8
Reģ: 26.07.2018
Nav tā, ka sevi ik dienu (stundu) salīdzini ar citiem (viņu panākumiem ) un no tā tava nelaimīguma sajūta?
30.07.2018 11:50 |
 
10 gadi
Reitings 1649
Reģ: 29.01.2009
Nu, varbūt tu sāc pieaugt un saprast, ka laime nav sasniegumos/standartos un materiālajās vērtībās. :-)
Ieteiktu sākt, nevis ar laimes, bet ar pateicības sajūtas aktivizēšanu sevī par visu, ko tev dzīve piedāvā. :-)
Cita lieta, protams, ka mūsdienu cilvēkiem tiek piedāvātas tik plašas iespējas, ka moderno paaudzi nekas vairs nepārsteidz un nosacīti arī nespēj sniegt laimes sajūtu, jo visa kā ir pārpārēm. :-)
30.07.2018 12:28 |
 
Reitings 583
Reģ: 04.03.2015
crimson, bet tur tā lieta, ka es necenšos čīkstēt par to kā man nav, jo kā jau iepriekš minēju - man ir viss par ko pat sapņot pirms trīs gadiem nespētu :) Vienīgais, bez čīkstēšanas, saku, ka man nav laimes sajūtas, ar cerību dzirdēt citu meiteņu/sieviešu viedokli/pieredzi kā pie tās nokļūt. :))
Nerea - hmmm, viela pārdomām, jo vismaz reizi gadā, noteikti, pat biežāk - esmu priecīga, tikai šobrīd tā nesaprašana - prieks/laime!? vai tas ir viens un tas pats? Jo par šodien uz brīdi es pieķēru sevi no sirds smaidam - varbūt, tā ir tā laime?! Bet gribētos, lai vairāk sirdi silda :))
Atbildot uz Tavu otru komentāru - man pirms pāris gadiem bija bail, ka dēļ vienas iedzimtas slimības, manī neizdalās laimes hormons, varbūt, toreiz nekļūdījos ...
57days - tieši tā, vot es arī uzskatu, ka mani pat tik, priekš manis, laimi plosošas lietas, nespēj darīt laimīgu... Un tas kaut kā sāk mani uztraukt.
Adelyte - Ir bijušas dienas, kad aizdomājos, cik daudz dzīvē/darbā daru, bet, diemžēl, kā netieku pie tās sapņu pils tā netieku, bet tikpat ātri to aizmirstu. Nekad neesmu bijusi skaudīgs cilvēks, drīzāk esmu priecājusies par citu cilvēku sasniegumiem, jo īpaši, ja labas lietas notiek ar labiem cilvēkiem. Vēlu viņiem tikai vairāk un vairāk! :))
laila2 - noteikti, par to padomāšu. Atceros, ka lasīju grāmatu, kur tieši bija minēts "uzskaiti visu par ko esi pateicīgs un Tev taps dots vēl vairāk", vajag vismaz vienreiz dienā kaut par vienu lietu pateikties :) Bet es vēl piederu pie paaudzes, kad gadžetu plašais klāsts nav nepieciešams :D pietiek ar telefonu.
30.07.2018 16:48 |
 
Reitings 583
Reģ: 04.03.2015
Oi, cik nepārskatāmi, vajadzēja lietotāju nikus boldā, atvainojos :)
30.07.2018 16:49 |
 
Reitings 2290
Reģ: 19.10.2013
Es arī vairs nespēju izjust to laimes, īsta prieka sajūtu. Lai arī cik labi veiktos, kādi labi notikumi apkārt, laimes sajūta, kādu spēju just kādreiz- tā neatnāk, jau kādus 5-7 gadus tā. Domāju, ka man iemesls varētu būt tīri medicīnisks,kā saki ,,neizdalās laimes hormons''.
30.07.2018 18:01 |
 
Reitings 4197
Reģ: 16.09.2011
Es arī skaļi varu teikt,ka neesmu laimīga. Pat gandrīz gadu atpūšoties. Laimīgu mani dara tikai pāris mirkļi.
Tāpēc plānoju pārvākties uz citu valsti un sākt visu no 0. Radīt jaunu dzīvi sev, un kas zin, varbūt tur spēšu atrast laimi.
Esmu tikai sapratusi, ka laime nav materiāla. Materiālas lietas tiešām ir īslaicīgs prieks, kas rada laimes sajūtu. Laime ir harmonija ar sevi, miers,sevis mīlēšana.
30.07.2018 18:28 |
 
Reitings 1512
Reģ: 25.09.2015
Bet kāda tad ir tā laimes sajūta, ja miers un harmonija tā nav?
Es arī neesmu 24/7 laimīga, un zinu, ka lielāka māja vai alga mani nedarīs laimīgāku. Bet - banāli - kad lielais dēls čubinās ap savu mazo brālīti, un mazais smaida to vientiesīgo, sirsnīgo bezzobu smaidu, tad mana sirds kūst (l) Tas ilgst pāris sekundes, bet tas ir laimīgs mirklis.
30.07.2018 18:46 |
 
Reitings 583
Reģ: 04.03.2015
Nikola. - tur tā lieta - nevar izjust kā agrāk...
JD - man Tavā vietā būtu bail, ka arī tas nespēs sniegt to, ko meklē - manuprāt, problēma jārisina savādāk, dziļāk, nevis nomainot vidi. Vismaz man tas nav līdzējis :/ Dzīve labāka, bet emocijas - prieks/laime no tā nerodas.
virdzinija - man vēl nav bērnu, bet es Tevi saprotu, kad blakus ir brāļa meitiņas, sirds atplaukst :) Ar saviem, noteikti, ir daudz reizes labāk un skaistāk :)
30.07.2018 19:00 |
 
Reitings 4197
Reģ: 16.09.2011
Minny, esmu sapratusi to, ka tieši vide, kurā šobrīd dzīvoju mani dara nelaimīgu. Sakritības pēc vēl manīju postu, kas kliedza - jārīkojas!!
30.07.2018 19:13 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Lasu un brīnos... Es laimi izjūtu bieži. Noteikti ne pāris reizes gadā, bet ik pārdienas apmēram. Kā var to nejust?... Burtiski ik uz soļa...
30.07.2018 19:38 |
 
10 gadi
Reitings 3675
Reģ: 24.09.2012
Es laimi izjūtu bieži. Noteikti ne pāris reizes gadā, bet ik pārdienas apmēram. Kā var to nejust?... Burtiski ik uz soļa...

Jā, es tieši šādus vārdus agrāk varēju teikt arī par sevi. Diemžēl tikai par laika posmu, kas neskar pēdējo gadu. Nezinu, kas mainījās, ir aizdomas par depresiju. Nezinu, ko iesākt, kas notika. Atceros, draudzene pirms kādiem gadiem 3 stāstīja, cik grūti katru rītu celties, skatīties spogulī, nezināt, kas ir laime utt. Klausījos un brīnījos, nu kā tas var būt????? Tagad brīnos, kā viss tik ātri var mainīties
30.07.2018 19:43 |
 
Reitings 91
Reģ: 14.07.2018
manā skatījumā, laime ir būšana mierā ar pasauli, tai skaitā ar sevi pašu, un es to nemāku ilgstošā laika posmā - man ir nepieciešams iztriekt sevi pretī visiem okeāniem, nepārtraukti eksplodēt un vākt sevi kopā, pa vidam šaubīties, izdomāties un pārdomāties. tā ir mana "pamatvajadzība", lai ar kāru tvērienu sajustu "mazās laimītes" - ar bageti un tomātiem no tuvākā rimčika rokās ejot mājās un redzot tādus pašus, kuri kaut kur steidz sutīgā vasaras vakarā, vai ar miesu kā no dabas nākušam vienā nakts peldē, vai izraudāt acis tukšas pie mīļākās dziesmas koncertā, vai ļaujot vienai sniegapārslai uz deguna nokrist vai (ievieto savu). kontrasti, saproti? un visbiežāk tā laime nostājas acu priekšā tad, kad lieki uz to neiespringst, tāpēc varbūt vienkārši ņem to visu vieglāk.
30.07.2018 20:22 |
 
Reitings 502
Reģ: 07.03.2018
Man tie ir tikai kā tādi mazi momenti, smiekli, smaidi, joki, panākumi - lai gan, vai tiešām to jāsauc par laimi? Vienkārši patīkami.
30.07.2018 22:08 |
 
Reitings 1445
Reģ: 26.09.2017
Arī manī nav laimes sajūta. Tas izskaidrojams ar skaudro bērnību un pieaugušas dzīves lūzieniem. Morāli esmu nocietinājusies,tādēļ nespēj laimi rast īsti nekas. Zinu,ka to spētu radīt brīnišķīgas savstarpējās attiecības un pašai sava ģimene. Šobrīd tas,diemžēl,neizskatās iespējams. Jūtos izdegusi.
30.07.2018 22:27 |
 
Reitings 3551
Reģ: 23.11.2012
Man laimes sajūtu dod garīgās bagātības un dzīves piepildījumu ko sniedz ģimene un bērni.
Ir vēl kāda lieta kas palīdz visu ievirzīt tā kā vajag. Ja sākumā šķiet, ka kaut kas nesanāk, neizdodas, vai sabrūk, tad vēlāk saproti kas viss notika pareizajā un labākajā variantā. Rezultāts varbūt ka ir savādāks, nekā gaidīts, bet ar laiku saprotu, kā tā ir pareizi
31.07.2018 08:35 |
 
Reitings 577
Reģ: 02.07.2018
manuprāt, justies laimīgam, ir diezgan nesens koncepts :-D varu justies mierā ar sevi un dzīvi, varu just pateicību un gandarījumu, varu būt laimīga pēc visiem normatīviem, bet nejusties laimīga. jo laime slēpjas sīkumiņos. nevis vienā konstantā sajūtā.
31.07.2018 10:12 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits