Es gan neuzskatu, ka strādāt tur un Latvijā, ir viens un tas pats. Nu nav tā. Pašai ir draugi, kuri savulaik aizbrauca uz Angliju strādāt. Jā, sākumā tiešām īrēja istabu mājā kopā ar citiem cilvēkiem, pēc kāda laika jau, atliekot naudu, varēja atļauties skatīties kaut ko paši. Tagad jau īrē paši savu mājas daļu. Tajā pašā fabrikā, kur sāka strādāt, strādā joprojām, taču nu jau augstākos amatos. Nav bagātnieki, taču dzīvo labi. Arī izmaksas, ja runā, piemēram, par pārtiku vai to pašu apģērbu, nu galīgi nav lielākas kā tās būtu Latvijā. Drīzāk pat mazākas.
Esmu skatījusies sludinājumus, cik tagad maksā istabas īre Rīgā. Nu, ja vien nav vēlme dzīvot katastrofāla paskata dzīvoklī ar krāsns apkuri un tualeti kāpņu telpā, kuru dala puse mājas, bet gribas kaut +/- normālus dzīves apstākļus, tad lētākais, ko var dabūt, īrējot dzīvesvietu ar kādu kopā, ir īre sākot no 120eur + komunālie. Ja cilvēks strādā parasto melno darbu un saņem labākajā gadījumā minimālo algu, tad es nezinu cik laimīgs vari justies, pusi naudas atdodot par īri un visu atlikušo mēnesi velkot dzīvību, knapinoties ar atlikušo summu. Ja ārzemēs strādājot, cilvēki sākumā dzīvo kā kazarmās, dalot vienu istabu ar vēl trim citiem, tad ar laiku, kad jau ir izdevies iestrādāties, ir iespēja sākt kaut ko īrēt pašam. Gribētu zināt, cik daudzi minimālās algas saņēmēji Latvijā var atļauties paši īrēt dzīvokli un vēl dzīvot cilvēka pienācīgu dzīvi.