Sveikas ! Vēlētos uzklausīt Jūsu domas. :-)
Biju gadu attiecībās, pirms diviem mēnešiem šķīrāmies, iemesls - attālums. Šķīrāmies sirsnīgi, vēlot viens otram tālāk tikai to labāko un pasakoties par visu skaisto kas bija piedzīvots kopā. Puisis man ļoti patika un bija ļoti sāpīgi atvadīties, tik ļoti negribējās visu pārtraukt, bet nu citas iespējas nebija. :-( Pirms mēneša iepazinos ar jauku vīrieti, bez maz vai kaimiņu. Sapratu, ka viņš būs lieliska iespēja kā nedomāt par iepriekšējo draugu (teiksim- būs labs plāksteris), bet vīrietis man patīk, tiekamies gandrīz vai katru dienu, bet kā draugi, tuvāk es viņu vēl nevaru pielaist..un te sākas problēma, viņš man patīk, bet tikai kā draugs, man nav tās sajūtas, dzirkstelītes. Es viņam ļoti patīku un viņš visādīgi cenšas to parādīt, bet es negribu būt kopā ar cilvēku bez jūtām. Itkā arī laiks nav nekāds lielais pagājis, tikai mēnesis, bet ja salīdzina, bijušajā es jau pirmajā dienā ieskatījos...
Mans jautājums, kā Jums liekas, ja nav vēl atnākušas jūtas pret viņu, vai vispār ir vērts gaidīt? Varbūt kādai ir bijis līdzīgi, ka ilgu laiku neko nejuta pret vīrieti, bet paejot laikam viss bija?! (t) Man ir ļoti interesanti kopā ar viņu, mums ir daudz kopīga, man tiešām gribētos lai mums kaut kas sanāktu.
Drošības pēc mans vecums - 24, ja nu tas ir svarīgi..:-)