Laulību nozīme

un atkal aiziet:manuprāt... ja vīrietis negrib, tad (NOTEIKTI UN TIKAI)... ja sieviete negrib, tad (NOTEIKTI UN TIKAI)... visas/visi...
kāpēc pie šī veida tēmām vienmēr ir dāmas, kas uzskata, ka ir tikai tā, kā viņas uzskata? cilvēki ir dažādi, pie joda, gan vīrieši, gan sievietes. un mūsdienās, par laimi, ir iespēja būt dažādākiem un brīvākiem

Jā, mani arī pārsteidz tāds kategoriskums un visu bāšana vienā maisā. Bet, šādi domājot, noteikti savā ziņā ir vieglāk, nekā tēlot mūžīgo psihoterapeitu un katru situāciju apdomāt no 1000 dažādiem leņķiem - kāpēc, cik ilgi, kas biedē utt.
Un vismaz veidojas diskusijas. Jo tieši tā - cik cilvēku, tik viedokļu.

Es teiktu tā, ja vēlies precēties - precējies. Ja nē - nē. Nedomā kā dara citi un ko dara citi. Ja pašai konservatīvi uzskati un juti, ka blakus ir īstais vīrietis, neredzu iemeslu neprecēties.

Pārsliņa, es saprotu,ko tu domā. Bet ,manuprāt,ja vīrietis sievietei pasaka,ka nevēlas precēties,tad nevēlas pavadīt visu atlikušo mūžu kopā ar konkrēto sievieti,jo to jau arī laulība nozīmē. Un vai tad to var saukt par mīlestību? :-/ Varbūt vienkārši liela pieķeršanās,patikšana,iemīlēšanās. Nu ,protams,ir arī izņēmumi kaut kā kategoriski noskaņots pret to, naudas trūkums utt.
Bet skatoties uz citiem pazīstamiem pāriem,varu teikt,ka ,ja vīrietis tiešām grib savu meiteni,tad ne viņu atturēs naudas grūtības,ne to,ko kāds teiks vai padomās,apprecēs tāpat. :-)

Gribi precēties - precies. Kur problēma? Tam ir savi plusi.

Almudena, a sieviete var negribēt precēt konkrēto vīrieti? Vai tikai vīriešiem ir tāda privilegija?

Almudena, a sieviete var negribēt precēt konkrēto vīrieti? Vai tikai vīriešiem ir tāda privilegija?

+++
Un galvenais, ka tādas frāzītes met tieši sievietes, lai sajustu savu vērtību starp tām "kuras neviens negrib precēt". Sanāk, ka vīrietis dzīvo kopā ar sievieti, bet precēt negrib, jo, redz, viņa ir neriktīga, nevis viņš liekulis - dzīvot labi, precēt nē.

Sanāk, ka vīrietis dzīvo kopā ar sievieti, bet precēt negrib, jo, redz, viņa ir neriktīga, nevis viņš liekulis - dzīvot labi, precēt nē.

Diemžēl, es pazīstu vairākus šādus vīriešus. Sieviete visu laiku cer un gaida, bet viņam tā ir ērti. Tiklīdz būs labāks variants, viņš notīsies. Jā, viņš ir liekulis un nekrietnelis, ka šādi rīkojas. Bet tas nebūt nav retums.

sugar, tādus piemērus es arī zinu :) Runa vairāk par to, ka sievietes, vīpsnājot par citām sievietēm, kuras neviens neprec, domā vienā virzienā, norādot, ka redz, attiecīga sieviete nav sievas materiāls, it kā ar defektiem defektiem, par vīriešiem noklusē, jo nu.. apprec tikai labākās, respektīvi tās, kuras var atļauties izmest tādas nodrāztas frāzes par citām

meksikanka, pie mums vispār ir īpatnēja cilvēku savstarpēja komunikācija. Ja būs skaista kleita mugurā, tad labi ja kāds vispār kaut ko pateiks. Savukārt, ja būs kaut kas šķībs vai netīrs, to gan daudzi uzreiz pamanīs.

Bet ,manuprāt,ja vīrietis sievietei pasaka,ka nevēlas precēties,tad nevēlas pavadīt visu atlikušo mūžu kopā ar konkrēto sievieti,jo to jau arī laulība nozīmē. Un vai tad to var saukt par mīlestību? Varbūt vienkārši liela pieķeršanās,patikšana,iemīlēšanās. Nu ,protams,ir arī izņēmumi kaut kā kategoriski noskaņots pret to, naudas trūkums utt.
Bet skatoties uz citiem pazīstamiem pāriem,varu teikt,ka ,ja vīrietis tiešām grib savu meiteni,tad ne viņu atturēs naudas grūtības,ne to,ko kāds teiks vai padomās,apprecēs tāpat.

Tad, kad ir tā īstā, lielā, skaistā, nobriedusī love, tādas lietas diezgan organiski notiek no sevis un nevajag visu tik ļoti ovethink-ot. Īsti nesaprotu, kādā kontekstā Tu šo te domu paudi kā atbildi uz manu komentāru, jo mana doma bija gluži cita un "vīrietis negrib precēt", nav tā tēma, ko vēlos cilāt. Es, vairāk, par Tavu tēmas pieteikumu un komentāriem, kuros mini "otro nedēļu domāju, kāda jēga no šīm attiecībām" un tā tālāk. Nu, es, protams, varbūt kļūdos, bet šī visa tēma Tev šobrīd galvā ir sarīkojusi normālu ballīti, kas var beigties arī ar to, ka beigsies Tavas attiecības. Nekas, kļūdas pieļaut arī vajag - kaut vai, lai saprastu, ka nekas pasaulē nav ideāls un kas tad ir TAS, ko ļoti gribas un uz ko iet.
Katra gadījumā, mans ieteikums būtu vai nu a) pieksāt visus un precies
b) pagaidi un neprecies.
Visumā, nevienu, atskaitot Tavus tuviniekus, Tavas kāzas neinteresēs, tāpēc domas no sērijas "kā tas izskatīsies", ir lieka prāta nodarbināšana.

Par laiku...nav noteikta laika, kad drīkst vai nedrīkst precēties, kad vajag vai nevajag! Ja jūti, ka ir tas cilvēks, ja otrs jūt, ka tu esi tas cilvēks, kāpēc nē? Protams, mans viedoklis ir tāds, ka labāk sākumā padzīvot kopā...diviem kopā, nevis ar vecākiem vai draugiem, brāļiem vai māsām, bet diviem. Jo tādā veidā tu iepazīsti, kāds tas cilvēks ir patiesībā, ikdienas dzīvē. Un, ja viss ir ok, kāpēc lai neprecētos? Ir pazīstami, kuri apprecējās 18 gados un joprojām 10 gadus ir laimīgi kopā un ir, kuri apprecas 28 un izšķiras jau nākamajā mēnesī. Un tas pats attiecas arī uz attiecību ilgumu pirms laulībām. Neklausies, ko saka citi. Tieši tā ir lieta, kuru tiesīgi izlemt esat tikai jūs ar puisi un neviens cits, ne vecāki, ne radinieki, ne kaimiņi, ne draugi.
Par pašu statusu..tam ir nozīme. Pirmkārt, kaut kur zemapziņā mainās attieksme. Jo tu zini, ka vairs nevar pateikt-es gribu šķirties, salasīt somas un aiziet bez bēdas un aizmirst. Ir atbildība. Plus, tas, ka jūs viens otram vairs neesat "nekas", ko, es domāju, nav patīkami apzināties. Piemēram, kad iepazīstini otru pusīti ar kādu un saki: "Tas ir mans draugs Sirsenis"...nu, kāds draugs? Draugi tev ir Jānīši un Ilzītes, bet otra pusīte ir kaut kas vairāk. Arī manai omei savulaik, kad opis aizgāja, ejot uz vajadzīgajā iestādēm sakarā ar naudiņām, viņai darbiniece atbildēja, ka mana ome opim ir nekas. Ome, protams, šokā, saka, ka kopā nodzīvojuši 48 gadus, ir 2 meitas. Bet, nē, valsts priekšā viņa ir nekas. Protams, ome ļoti sabēdājās par tādu frāzi, jo nav patīkami, bet valsts priekšā tā nu sanāk. Nav laulību apliecības? Tad jūs esat svešinieki! Un tur nekāda mīlestība vairs nepalīdzēs! Jā, laulība nenosaka to, ka, ja apprecējās, tad mīl, ja neapprecējās, tad nemīl. Vienkārši, juridiski jūs neesat svešinieki, jums ir tiesības uz otru cilvēku (lai arī cik nesmuki tas neizklausītos) un arī uz visu, ko jūs kopā darāt vai nedarāt!:-)
Varat man oponēt, bet tāds nu ir mans skatījums uz visu to lietu. Bet, cik cilvēku, tik viedokļu. Protams, ir tie, kas domā, ka laulība ir tikai važas un klapatas un tas nav nekas labs, jo, ja šķirsies, tad problēmas utt. Kā nu kurš uz to skatās, kāda nu katram ir attieksme. Bet katram ir tiesības uz savu viedokli:-)