Sveiki!! Šodien nokļuvu nelāgā situācijā par kuru sāku aizdomāties
Esmu whatsappā diezgan lielā cilvēku grupā. Vecumā no 25-30 gadiem. Aizdomājos kas ar mani ir tāds. Vai es tiešām neprotu runāt ar cilvēkiem?
Situācija tāda. Cilvēki stāstīja par sauļošanos, cik viņi brūni, utt. Es atbildēju, ka vispār nesauļojos jo tas ir kaitīgi
Man atbildēja ka pārāk daudz uztraucos laikam par savu izskatu
Es atbildēju, ka uztraucos par savu veselību vairāk. Ka es arī nesmēķēju un alkoholu nelietoju.
Man atbildēja lai sēžu tad pagrabā
Es teicu ka sēdētu arī ja vajadzētu
Un man atbildēja ka es izklausos ka man kaut kas ar galvu nav ok. Un galvenais, ka citi viņam piebalso. Un tas bija pilnā nopietnībā domāts
Tātad pēc konteksta izspriežot dzert un smēķēt ir forši un standartiņš.
Šī nav bijusi pirmā reize tāda. Es sāku par to aizdomāties. Sàkumā domāju, ka visiem atbaida mans izskats, ka varbūt esmu neglīta. Bet whatsappā nav norādīts ne mans vārds, ne bilde.
Kā jau teicu šī nav pirmā reize. Jau kopš skolas laikiem nespēju atrast valodu ar klasesbiedriem, nav man bijuši īsti draugi. Skolas laikus atceros ar riebumu. Biju izstumtā un ir bijuši klasesbiedri ar kuriem esmu pārmijusi tikai dažus vārdus visas pamatskolas laikā. Mainījusi esmu skolu kādreiz, arī tur mani īsti neviens nepieņēma. Pirmā diena kad ierados jaunā skola bija forša, bet ar laiku tāpat neizveidojās kontakts un paliku maliņā sēdētāja. Esmu vēlreiz mainījusi skolu, tur tiešì tāda pati situācija, viss forši līdz noteiktam brīdim kad izveidojas lūzums un palieku izstumtā.
Esmu pārvākusies pirms laba laika jau un jaunā vietā arī nespēju atrast draugus.
Ar ballītēm ļoti slikta pieredze. Rīgas klubos biju atradusi vienā periodā draugus, bet tie tādi dzērāji vien bija.
Zaļumballēs vienmēr sanāk kaut kādas nepatikšanas, rezultātā tādus pasākumus neapmeklëju jau 2 gadus
Nav tā ka mīlu vientulību. Kā kuru reizi patiesībā
Es zinu, ka man dzīvē bijušas dažādas problēmas, gan traumas, gan grauts pašvērtējums, gan izdzīvotas visādas morālas ciešanas. Varbūt tā arī ir, ka no manis jau pa gabalu redzams negatīvisms un cilvēki spēj to saost jau pa gabalu un saost spēj otrpus ekranam.
+ visur visās malās ir alkohola lietotāji ( regulārie) es tīņu vecumā aizballējos tik tālu, ka nonācu reanimācijā.
Prāts ir nācis un citas prioritātes par ballītēm, bet vientuļnieces statuss palicis. Draugs man ir kā personības pagarinājums :-/ nezinu, kas par lietu. Droši vien ka negatīvismu saož pa gabalu un tāpec turas pa gabalu :-|