Vaina un atbildība

Nonākot ne tik labā situācijā, es jutīšos līdzatbildīga, bet tomēr diskomforts būs mazāks,
ja zināšu, ka tā nav mana vaina. Viss, protams, ir atkarīgs no situācijas nopietnības. Piemēram, sasists spogulis noīrētā pirtī tomēr atšķirsies no vilciena avārijas.

Skatoties no juridiskās puses, vaina nav viens un tas pats, kas atbildība par padarīto. Vērtējot noziegumus, izskata cilvēka attieksmi pret nodarīto un tas, ka viņš ir teorētiski vainīgs, nenozīmē, ka viņam jānes atbildība. Piemēram, noziegums var tikt izdarīts, bet cilvēks to var izdarīt ar nodomu vai bez nodoma. Es tagad necitēšu gudras grāmatas, bet, ja interesē, var pameklēt par vainas formām.
Šo teoriju attiecinu arī uz citām dzīves situācijām.

Nevar.
.
Juridiski vaina ir loģiska vērtība - apsūdzētais katrā apsūdzības punktā ir vai nu vainīgs, vai nē; bet atbildība - un līdz ar to arī sods - variē atkarībā no atbildību pastiprinošiem/mīkstinošiem apstākļiem.
.
Bet citās dzīves sfērās, filozofiski sakot, atbildība ir pienākums nepieļaut sliktus notikumus ar kaut ko, bet vaina ir statuss, kas nepietiekami atbildīgajai personai iestājas pēc sliktā notikuma. Tādā gadījumā vainīgās personas jaunā atbildība ir reducēt sliktā notikuma sekas.

Nu, es, ja būšu vainīga, protams, uzņemšos atbildību nevis bēgšu prom vai novelšu vainu uz citu. Taču bieži vien man ļoti nepatīk, ka citi vienmēr un visur cenšas atrast kādu vainīgo, lai varētu viņu sodīt pēc iespējas bargāk bez jebkādas žēlastības un pilnīgi vienalga, cik liels ir viņa nodarījums. Šķiet, ka šie cilvēki pat gūst baudu no tā, ka var kādam likt justies slikti. Un nav runa par taisnīgumu un to, ka vainīgajam jāsamaksā par nodarīto, tas ir loģiski, bet šie vainīgo meklētāji vienkārši grib izgāzt žulti uz kādu - vienalga vainīgu vai nevainīgu. Un tas ir šausmīgi, ka ir tādi ļauni cilvēki.

Bet citās dzīves sfērās, filozofiski sakot, atbildība ir pienākums nepieļaut sliktus notikumus ar kaut ko,

Es, laikam, nepiekrītu. Man šķiet atbildība ir plašāks termins. Piemēram, cilvēkam A ir tuvs radinieks, teiksim, tēvs, ko nobrauc dzērājšoferis. Tēvs paliek kopjams. Cilvēka A atbildība nevar iestāties pirms tas ir atgadījies, viņš nevar nepieļaut to situāciju, ko, pirmkārt, nevar paredzēt. Toties viņam, visdrīzākais, būs jāuzņemas atbildība par situācijas sekām, pie kuras rašanās vainojams kāds cits (dzērājšoferis).

Papildjautājums.
Vai, jūsuprāt, ir negatīvas situācijas un atgadījumi, kur reāli nav vainīgo?

Lovisa +++
Parslina - ja, ir briziem negativas situacijas, kur domajot un domajot nakas secinat ka neviens nav vainigs... ta vienkarsi iznaca un viss

Es tādas situācijas, izņemot saslimšanas, nevaru iedomāties.
Lielākoties tomēr sliktās lietas notiek kāda neuzmanības vai neizdarības dēļ, un to vainīgo ir samērā viegli sazīmēt.
Man noteikti nav tendence sevī meklēt vainu pie notikušā, bet nav arī tā, ka es no vainas uzņemšanās bēgtu kā no uguns. Mana nostāja par dzīvi ir vairāk - shit happens. Vairākām lietām un apstākļiem sastājoties noteiktā vietā, kaut kas notiks un nevajag vienmēr censties sevi vai kādu blakus esošo padarīt par katalizatoru, tā var jumtiņš aizbraukt.
Labākā draudzene, pilnīgi pretēji, ir staigājoša vainas apziņa pat par lietām, kam vina tuvumā nav bijusi. Protams, ne tik slimīgi kā "Karš Irākā ir mana vaina" , bet teiktu, ka pārspīlējumi un izdomājumi seko viens otram.
Pat nezinu, kas tur pie vainas, vai tā ir sava lieluma vai mazuma apziņa, kas liek iedomāties sevi par nozīmīgu vai nenozīmīgu? Katrā ziņā ar shit happens attieksmi dzīvot ir daaaaudz vieglāk.