Mēs ceļamies ar grūtībām, miegs nāk, ejam uz darbu, ēdam, mājās, gulēt. Ceļamies, nomaksājam rēķinus, strādājam, atnākam mājās, palūram, palasām kaut ko un gulēt. Atkal ceļamies uz darbu. Un viss uz riņķi būs gadu gadiem. Priekš kam tas viss?
Neuzskatu to par risinājumu, arī nemeklēju, ka man to iedos. Domāju par šo tēmu. Tāpat kā līdz mūža galam nevar neēst un nedzert, nosalt bez apkures utt., tam vajag naudu. Un riņķa deja turpinās.
Riņķi Tu artadīsi visur dzīvē, jo dzīve tā ir iekārtota. Vnk vajag skatīties no citas skata punkta.
Spējīgākie un bezbailīgākie cilvēki tomēr var šim riņķim apiet maksimāli apkārt. Kaut vai viņš https://www.instagram.com/hazenaudel/ Apceļojot visus kontinentus, dzīvojot pie dažādām ciltīm, iemācoties, kā izdzīvot vistrakākajos apstākļos, daudz ko redzot un sajūtot ik dienas. Domāju, ka tādiem cilvēkiem vārds "rutīna" ir visai svešs, bet tad ir jāspēj ne tikai iziet no komforta zonas, bet arī būt ar attiecīgajām rakstura īpašībām.
Nu, un nomirsi. Kas atgadīsies? Būsi vnk miris cilvēks. Pasaule griezīsies tālāk. Tā jau arī ir izvēle - vai dzīvot un KĀ dzīvot. Nevajag sev liegt iespējas to ietekmēt.
Cilvēks būtība ir tas pats dzīvnieks, tikai ar lielākā smadzenēm. Neviens nejautā kāpēc savvaļā dzimst dzīvnieki, cīnās par izdzīvošanu, noveco un iet bojā. Tas škiet dabiski un tā dabā tā ir iekārtots. Ar cilvēkiem ir līdzīgi. Vēlme izdzīvot savā vidē. Bet smadzenes bieži vien ir slinkas, tās stimulē cilvēku, mazāk kaut ko darīt, mazāk kustēties, mazāk domāt par problēmām un saņemt visu gatavu un uzreiz. Kā arī indēt sevi ar dažādām vielām, filozofēt par visa jēgu un reizēm izdarīt pašnāvību.
Cilvēkam labpatīk domāt, ka viņš nav tāds pats lops, kā visi citi. Šitais ir garām. Tāpat, kā citiem lopiem, cilvēkam daba ir paredzējusi ēst, gulēt, vairoties, izaudzināt pēcnācēju un vēlāk nomirt. Tur arī visa eksistences jēga. Lai nesajustos tik vientuļi faktā, ka nākas katru dienu strādāt, var padomāt par bitēm un skudrām. Tās sabiedrības arī vergo katru dienu.
tak te jau kaut kas bija par dzīves jēgu. es nesaprotu, kāpēc ir tik grūti pieņemt, ka tādas nav. ir kaut kādi iemesli, kaut kādi apmierinājumi īslaicīgi. starp citu, ir arī cilvēki, kas ir ļoti apmierināti dzīvot kā kaut kādi pulksteņmehānismi. vienkārši dzīvojam pārāk ilgi un ar par daudz brīvo laiku :D
Nezinu, man tā nav. Man ir tikai tādi "riņķi", kas man patīk. Ja "riņķis" ir foršs, tad jau nav ne vainas to atkārtot. Pieturos pie tā uzskata, ka katrs pats veido savu dzīvi un attieksmi pret to.
502
