Apspriežoties abiem par uzvārdu lietu, vīrs teica, ka neļaušot man palikt savā uzvārdā tikai... vai nu lai lieku dubulto vai paņemu pilnībā.
Izskatot variantu, ka vīram tiktu mans uzvārds, īsti viņš neiebilst, bet saka, ka apvainosies viņa tēvs.
Aspekti, kas traucē pieņemt vīra uzvārdu
1) Estētiskais. Viņa uzvārds nav daiļš, diezgan smagnējs, apmēram: Kārlis Lāpsta.:-D
2) Dzimtas.
Sava uzvārda izcelsmi esmu pētījusi caur dzimtas koku, zinu savus tuvākos senčus līdz dzimtbūšanas laikam. Uzvārds ir bijis veiksmīgs - ģimenes ir bijušas saticīgas, dzimuši laimīgi bērni. Vēl tuvākās paaudzēs šo uzvārdu nes mākslinieki, rakstnieki, ierēdņi, valstī un pilsētā nozīmīgi cilvēki (nepārprotiet, neesam dzeltenās preses varoņi, vienkārši sabiedrībā aktīvi cilvēki:-D )
Vīra uzvārda izcelsmi nezinām. Diemžēl tēva vecākus viņš nekad nav saticis, nemaz nezina kā sauc. Vienīgie zināmie uzvārda nesēji ir vīra vecāki, piedevām kuri jau ir šķīrušies.
Bet, redz, nevar jau ierosināt pārnākt sievas uzvārdā, jo vienkārši tas būtu negods pret vīra tēvu, taču es ļoti nevēlētos bērnus ar šo noslēpumaino uzvārdu, un kas zin', vai tas vēl nenes kādu negatīvu pagātni.(t)