Vai esat iesaistījušās?

Esmu pārsteigta cik daudzi paliktu vienaldzīgi! Nopietni??? Iedomājieties sevi sievietes vietā vai savu meitu? Jūs negribētu, lai jums palīdzētu vai meitai kāds palīdzētu? Cik vienaldzīgā sabiedrībā mēs dzīvojam..

Nepaļaujos uz citu palīdzību. Domāju pati par savu pašaizsardzību gan darbību ziņā, ko darīt, kad gadītos tāds gadījums, gan uzvedības, lai pēc iespējas neiekļūtu tādās situācijās. Pašlaik veiksmīgi sanāk.

Jaa, protams, ieshu un liidiishu viduu, lai kljuutu paar veel vienu upuri:-D:-D Nav man taadu mazhohistisku tieksmju. Taas lielaas pasaules glaabeejas vienreiz dabuus agresiiva vecha duuri gjiimii un otrreiz vairs neliidiis sveshos konfliktos. Pasham sevi ir jaasargaa un jaaprot aizstaaveet, jo neviens cits to nedariis. Sveshiniekiem ir nospljauties, kas ar tevi notiek.

Pat ja meitu sūtītu uz boksa treniņiem, tas nepalīdzēs, kad uz ielas stāsies pretī vīrietis.

Un kad ziņās lasīs, tad varēs pie sevis nodomāt, ka meitai gan vajadzēja mācēt pašai sevi aizsargāt.

Pat ja meitu sūtītu uz boksa treniņiem, tas nepalīdzēs, kad uz ielas stāsies pretī vīrietis.

Nu tāda ir dzīve, mēs nevaram daudz ko paredzēt, novērst utml. Nelaimes gadījumi notiek katru dienu. Ja kāds palīdzēs - forši, ja nē - tā notiek un viss, jādomā, ko darīt tālāk ar radušos situāciju, jāvēršas policijā vai tml. Tagad runāju par situācijām, kuras nevarēja paredzēt. Vardarbīgas attiecības ir cits stāsts, tur jau arī upuris ir pie vainas, ka pacieš to.
Tā es domātu, ja ar mani kaut kas notiktu, gribētos domāt, ka tāpat domāšu par meitu - mans ieteikums ir varbūt nedzemdēt, ja jau tagad, kad bērna nav, uztraucies par to, kas var ar viņu notikt. Padomā vēl par iespēju, ka sāksies karš.

Protams, ir jādomā par savu drošību, tāpēc es saku - jāiesaista apkārtējie vai jāizsauc policija, nevis jāuzliek klapes uz acīm un "tā neesmu es, tas uz mani neattiecas". Šāda pofigista attieksme vienkārši parāda līmeni. Un atcerieties, ka jūs nekad nevarat paredzēt vai kādreiz jums pašām vai jūsu bērniem nebūs vajadzīga palīdzība.

Dārta, neesi smieklīga, pēc tavas loģikas varbūt tad jāiet kārties nost? Pfff :-P

Mischa, no manis teiktā izriet tas, ka nav jāuztraucas par lietām, kuras tu nevari ietekmēt. Kāda jēga zīlēt tagad, vai tev vai tavai meitai kāds palīdzēs, ja kaut kas notiks, ja nav zināms vispār, vai kaut kas notiks? Turklāt palīdzēšana citiem negarantē to, ka citi palīdzēs tev. Tā ir tikai veiksme, ja gadīsies kāds drošs vai pašaizliedzīgs cilvēks ceļā, nevis likumsakarība - tu citiem, citi tev.

Sveshiniekiem ir nospljauties, kas ar tevi notiek.

Nu, redz, visiem tomēr nav. Nedomāju, ka var pārmest cilvēkam, kurš negrib iesaistīties, bet nesaprotu kāpēc vajag nolikt cilvēkus, kuri nav vienaldzīgi (un es tiešām neviltoti cienu tādus, jo pasaule bez šādiem cilvēkiem būtu manā uztverē stipri depresīva) un ir pietiekoši drosmīgi, lai izkāptu no savas komforta zonas.

Dārta., cik gan ''daiļi'' māki runāt, kad par tēmu nav vispār ko teikt, jo pati iebrauc totālās pretrunās. :-)

Teorijā es saprotu, ka tā ir it kā slikti, ja skatās no viedokļa, ka sabiedrībai jābūt izpalīdzīgai, bet praksē es netēloju svēto Mariju un neglābju visus, dzīvoju tā, lai man mazāk raižu un uzskatu to par pareizo modeli.

Svēto Mariju kā saprotu tu mini tādēļ, ka viņu saista ar lielu altruismu, sevis upurēšanu citu labā. Iejaukšanās šādos gadījumos, kad cilvēks kādu sit, vai no kāda zog, vai kādu mēģina apkrāpt utt., man nu nekā nešķiet saistīti ar altruismu. Ja tu neziedo labdarībām, kas būtu altruistiski, tad tu tomēr nekļūsti atbildīga par pamestu dzīvnieku vai bērnu likteņiem, lai vai kādi tie būtu. Bet ja tu vienkārši skaties kā kāds tiek sists un var pat tikt nogalināts vai smagi sakropļots, vai skaties kā no kāda cilvēka tiek izkrāpta nauda utt., un pilnīgi neko neizdari, manuprāt, tu nes lielu daļu atbildības par notikušo, jo tev reāli bija ļoti liela kontrole pār to un tu varēji to apturēt.

Un ja tev nepalīdz izdzīvot, tad lai arī tā cita meitene dabū kārtīgi. Vienkārši ''ģeniāli''. :D

Turklāt palīdzēšana citiem negarantē to, ka citi palīdzēs tev.

Pilnīgi piekrītu, bet tajā pašā laikā mēs katrs esam daļa no sabiedrības, mūsu rīcība un sacītais veido to sabiedrību, kurā dzīvojam. Es domāju, laikam jau noreducējas līdz tam, kādā vidē pats vēlies dzīvot.

Es domāju, laikam jau noreducējas līdz tam, kādā vidē pats vēlies dzīvot.

Tur tā lieta, ka es dzīvoju labā vidē, tas ir, ar mani nekad nekas slikts nav noticis, no dzīvokļa, kur bija jandāliņi pa nakti, pārvācos uz mierīgu dzīvesvietu utt. Es veidoju sev labu vidi apkārt un manā dzīvē neiekļaujas citu glābšana. Katrs pats atbildīgs par sevi. Ja kāds grib glābt citus - lūdzu, katram savi hobiji, bet tāpēc nav jānoliek tos, kuri izvēlas rūpēties ar sevi un sev tuvajiem, nevis svešiniekiem.

bet tāpēc nav jānoliek tos, kuri izvēlas rūpēties ar sevi un sev tuvajiem, nevis svešiniekiem.

Atvaino, ja izklausās, ka es nolieku, noteikti nē. Godīgi sakot, es pati nezinu kā rīkotos, ja tādā situācijā tiešām nonāktu, neesmu pats drosmīgākais cilvēks, bet es nesaprotu, kāpēc jākritizē tie, kuri iesaistās (piem., nievīgi saucot cilvēkus par Svētajām Marijām, pasaules glābējām un vispārīgi nosodot iejaukšanos). Piem., ja Tavā vidē tomēr notiktu kaut kas nelāgs (piem., viens piekauj otru, dzimums nav svarīgs), Tev taču gabals nenokrīt, ja kāds trešais iesaistās? Šis jautājums nav konkrēti Tev adresēts, bet vispārīga prātuļošana.

Apartheid, svēto Mariju pieminu tāpēc, ka pirms tava komentāra izlasīšanas man pat prātā nenāca, ka labi cilvēki dala jomas, kur būt labiem, bet kur būt vienaldzīgiem. Līdz šim man šķita, ka, ja tu esi labs, tad esi labs visās situācijās, tsk arī pret trūkumcietējiem. Mazums pati kļūsi par tādu - ko tad, negribēsi, lai tev citi palīdz?
Man šķita, ka būt labam sabiedrības loceklim ir dzīvesveids, nevis šķirošana, ka šajās situācijās es palīdzu, bet citās nē. Pēc tevis sapratu, ka kļūdos un tu palīdzi citiem konkrētos gadījumos tikai tāpēc, ka ceri, ka tev palīdzēs tādā pašā situācijā.
Līdzvainīga nekur nejūtos, jo nevienam nenodaru sliktu un man nepiemīt kaut kāds komplekss sevi padarīt par vainīgu tur, kur manas vainas nav.

Šis ir tas pats stāsts kā situācija ar to puiku, kas zaga maizi, tas pats, kas notika ar mazo Ivanu - sabiedrības bezatbildība un izvairīšanās. Nevienam nav nekādas daļas, bet kad notiek kaut kas šausminošs, tad visi ir tik sašutuši - kā tā, kāpēc neviens nepalīdzēja, kāpēc neiejaucas, kādi visi nelieši, bet jāsāk ir pašam ar sevi - izdari taču tu pats kaut ko lietas labā nevis novēl atbildību uz citiem.
Policijas izsaukšana neprasa nekādu milzu piepūli, nav jau jāiet uzreiz starpā. Ja redzētu, ka nav laika gaidīt policiju, tad iejauktos. Diez vai kāds sitīs, ja pajautāšu, kas notiek? Nu ja būs tik dulls un uzreiz ar dūrēm ies virsū - nu iesitīs, nu dabūs iesniegumu policijā par uzbrukumu.

Pasadena, pirmajā komentārā nevienu nekā nievājoši nesaucu - svēto mariju neuzskatu par lamu vārdu. Nosaucu to, lai raksturotu laba sabiedrības locekļa tipu un nerakstītu garu penteri tā vietā.

Jaestades, piemēram, es tajā diskusijā uzrakstīju, ka būtu bijis jāizsauc policija, nevis jānopērk maize un jāpalaiž prom. Bet rakstīju to tikai tāpēc, ka cilvēks sevi ar to rakstu pataisīja par varoni, bet es uzskatu, ka viņa rīcība nav diez ko pareiza, ja gribi būt par varoni. Nevienā brīdī tur nesašutu par rīcību kā tādu, bet drīzāk smieklīgi ir tas, ka viņš it kā citus noliek par nepalīdzēšanu, tai pašā laikā pats neko labāku nav izdarījis. Pati nepirktu maizi, nesauktu policiju un nenozākātu puiku, samaksātu par savām precēm un aizietu.

Pati noliec tos, kas uzskata, ka jāpalīdz, un tad brīnies par pretreakciju. Varbūt vajag padomāt plašāk, ne saukt to par hobiju? Rūpējies par sevi, kad pienāks diena, kad būs jālūdz palīdzība, jo pēkšņi no gaisa nokrīt kāda briesmīga slimība, tad esi laimīga un pateicīga, ka neviens neatsauksies. ;)