Iestājos uzreiz, jo vilināja doma, ka gada laikā varu pabeigt maģistru... nu.... šogad nepabeidzu vēl, paņēmu akadēmisko mācību gadu, priekšmetus visus nokārtoju, palika maģistra darbs, pēkšņi parādījās slinkums un nevēlēšanās, kas nebija mocījusi mani 16 skolas gadus, vienmēr biju aizrautīga, gribēju mācīties, darīt vairāk un labāk.
----
Uzsāku septembrī jaunu darbu, kur manī redz potenciālu, attiecīgi arī vairāk pienākumu, domas aizgāja tur, neredzēju tūlītēju efektu no maģistra grāda, laikam tāpēc mazliet atliku malā visu, martā sapratu, ka neesmu vairs kā cilvēks, modos jau no rīta ar riebumu pret visu, jā, protams, varēju izturēt, zinu, ka varēju paciest pāris mēnešus un viss būtu galā, bet uz to brīdi man likās pareizāk, arī tagad nenožēloju, ka tas darbs nav uzrakstīts, man jau liekas, ka nekur nepazudīs, pie tam zinu savu raksturu, ka, ja nāksies, es tiešām pabeigšu un izdarīšu.
----
Ko ieteikt... pat nezinu... zinu tādus, kas iet uzreiz, pabeidz un viss ok, tāpat zinu, kas aiziet vēlāk, pabeidz un viss ok. :D