Iedvesmojoties no citas autores diskusijas par pārmērīgi reliģiozo draudzeni, vēlos pacelt vienu citu gadījumu, kur,manuprāt (un daudzuprāt), ticība neiet kopā ar attiecīgu dzīvesveidu.
Paziņa, baptiste - cītīgi apmeklē dievkalpojumus, visādus slavēšanas vakarus, pati saka uzrunas, dzied uz skatuves par godu Jēzum, piedalās labdarības pasākumos utt. Bet ko dara nedēļas nogalēs?
Apmeklē klubus, smēķē, dzer (baptistiem tas vispār ir aizliegums), pat kaujas un maina partnerus katru nedēļu, klubā salaiž ar kuru katru...
Kā?! Vai tad tiešām ir tā, ka uzreiz, kā ārā no baznīcas, var kļūt par tik radikāli pretēju personību, kādu pieļautu kristīgā ticība?
68
