Zems pašvērtējums,depresija..

Ja nav noslēpums, vari pēc tam padalīties ar rezultātu, mēs, komentētāju svīta varam iemēģināt paralēļu vilkšanu starp to, ko Tu domā, ka par sevi domā un to, ko stāsta Tavas atbildes uz tiešiem jautājumiem par sevi :-)

Okey, sarunāts :)

nu tāpēc, ka ar savu bērna ģīmi un vizuālo, nepiesaistu nevienu pretējā dzimuma pārstāvi

Muļķības. Būs pilns ar vīriešiem, nekur viņi nepazūd. :D

Ar vīriešiem jā, pilns, bet ar sakarīgiem tā pašvakāk.

Tev vajag sameklēt darbu apkalpojošajā sfērā- kafejnīcas, picērijas, apģērbu veikali klientu apkalpošana kādā iestādē. Pastrādā gadu. Pēc gada tu būsi pavisam cits cilvēks. Tu baidies uzsākt komunikāciju, bet esot darbs, komunikāciju uzsāks vai uzturēs pēc tavas standartfrāzes klients. 90% gadījumu, viss izdosies un tavs pašvērtējums celsies. Tas ir izcils treniņš kautrīgiem, klusiem cilvēkiem.

Apkalpojošā sfēra ir tieši tas,kas man nepatīk,nejūtos komfortabli,ja apkārt daudz cilvēku..es pamēģināju un beigu beigās iedzīvojos veģetatīvajā distonijā,jo netiku galā..:( bet paldies par ieteikumu :)

Es arī esmu diezgan kautrīga persona un līdzīga Tev. Agrāk, jo īpaši pusaudžu gados, sevi bieži salīdzināju ar klases "populārajiem" bērniem un jutos slikti, jo tāda nebiju. Gadiem ejot, sapratu, ka nav vērts salīdzināt sevi ar citiem, bet man pašai jādara lietas, kas man patīk un dara laimīgu - tas ir svarīgākais, un pilnīgi vienalga, ko par mani padomās Jānis, Anna vai Ilze. To iesaku arī Tev!
--
Ja par puišiem, tad Tu nevari apgalvot, ka nevienam nepatīc. Iespējams, ka arī viņi baidās atzīties simpātijās.. :)

Ir starpība vai strādā Maximas kasē (kur nevaru sabrukumu var dabūt pat visnotaļ ekstraverts cilvēks) vai kādā specializētā veikalā ar mazāku klientu plūsmu- Stenders, Madara, Body Shop, utt.

:) itkā jau es to ar galvu saprotu,bet iekšēji viss ir palicis,vēl joprojām sāp,ka atceros kādu gadījumu..
Nu es ļoti šaubos,ka kādam patīku šobrīd,galu galā,tad jau neviens nebūtu kopā vai apprecējies,ja neatzītos simpātijās ne?

Viedā minka- saprotu,jā,protams ir atšķirība :D pirmo reizi šodien pasmaidiju hah :) bet nu gribētos kaut ko savā jomā :/

Man ilgi bija tā kā autorei. Un kaut kā dzīve iemeta apkalpojošā sfērā, darbā ar klientiem, kur pavadīju ne vienu vien gadu. Ar klientiem joprojām strādāju, no kolēģiem un vadības saņemot uzslavas, par to, cik esmu aktīva, cik komunikabla, cik lieliski konsultēju utt. Un pēc tā visa eju mājās tukša. Visu pulveri izšāvusi, lielā profesionāle un paraugs kolēģiem. Pēc tam nav vairs ne enerģijas, ko tuvajiem veltīt, ne savām lietām Sēdi tāds tukšs podiņš dīvānā un blenz tukšumā. Nē. Pilnīgi piekrītu autorei, ka jāiet savā virzienā, savā jomā, nevis jāšmurgājas apkārt cenšoties sevi salauzt, jo beigu beigās tas atņem tikpat, cik dod. Karjeras ziņā - prakse.lv nevar atrast tiešām neko? Kas trūkst? Hard skills, soft skills, izglītību apliecinošs papīrs?

Ziņas tante- jā,tas ir tas,par ko tu runāju..noteikti kādam šis varētu palīdzēt attīstīt un uzlabot savas komunikācijas prasmes,bet man īsti neder...
Esmu mēģinājusi arī prakse.lv neskaitāmas reizes..mani pat šogad nepaņēma ekskursijā uz vienu biroju :D tad gan bija mazliet bēdīgi :/ nu man ir bakalaura grāds,nākamgad būs maģistra grāds,nav ne jausmas,kas pietrūkst..veiksmes nav :D

Varbūt tik vien tā bēda kā jāpārveido CV - parādi kādam jomā strādājošajam, piemēram, bijušajam kursabiedram, lai papēta, lai pasaka, kas varbūt ir ne tā. Sevi pārdot darba tirgū arī tomēr jāprot.

Nu nav daudz,ko tur labot,parasti jau skatās pieredzi tajā jomā,kur vēlas iegūt darbiņu..

Anniņ, ar tādām pārdomām un “problēmām”, saskaras 99% procenti cilvēku(itsevišķi jaunieši). Zāles ir vienas- panākumi, sasniegumi, nepamest darbus pusratā. Te nav runa par “Napaleona vēriena” sasniegumiem, bet par vienkāršām lietām, ar kurām iegūsi briedumu, ja tā varētu izteikties. Pabeidz skolu, kuru esi iesākusi, atrodi darbu sfērā, kurā vēlies, pabeidz kursus par kuriem esi vienmēr sapņojusi. Šādās aktivitātēs cilvēki, taču arī iegūst zināšanas, pieredzi, attīsta komunikācijas spējas. Protams tas viss nāk lēnām un ar pūlēm, piemēram, tā pati komunikācijas prasme vai runāšana grupas, auditorijas priekšā. Puišus vispār izmet pagaidām no galvas, viņi paši peldēs klāt, Tev virzoties uz priekšu.:-D

Jā,visi varbūt saskaras,bet visiem dzīvē kaut kā viss virzās uz priekšu. Man īsti nekas nevirzās,lai gan ieguldu daudz laika un pūles.
Ha ha :D peldēs klāt,nu ja nu ja. Tas nav par mani ;)

Neskaties tik ļoti uz citiem, jo Tu par citu dzīvēm zini tikai virspusēji. Skolas pabeigtas? Darbs ir?:-D Cērtas acīs vīrieša trūkums organismā:-D Tādā veidā Tu visdrīzāk piesaistīsi nepareizo vīrieti.

parasti jau skatās pieredzi tajā jomā,kur vēlas iegūt darbiņu..

Tiešām? Ja cilvēks ir motivēts, prot sevi labi prezentēt, tad tā nav problēma. Protams, ir nozares kur tā pieredze ir svarīga, bet ir ļoti plašas iespējas arī bez pieredzes iegūt darbu. Es zinu cilvēku, kas ar vidējo izglītību ir ieguvis sākotnēji darbu kā klientu konsultants, nu jau darbojas kā filiāles vadītājs (paralēli studējot), un es zinu cilvēku, kam ir maģistra grāds ekonomikā un viss ko es dzirdu - nevar atrast darbu, nekur neņem. Tas ir attieksmes jautājums. Vai nu ir motivācija cīnīties, vai nu nav.

,lai gan ieguldu daudz laika un pūles.

Salīdzinājumā ar ko? Labi, nesanāk viens variants, maini pieeju. Meklē citas iespējas. Atkal attieksme.

Tas nav par mani

Grozi kā gribi, atkal tā pati problēma ko jau iepriekš minēju. Es savā komandā arī nevēlētos redzēt cilvēku ar tādu nostāju. Nekā personīga, taču tas ir tas ar ko tev ir jāsāk.

Tas ir attieksmes jautājums. Vai nu ir motivācija cīnīties, vai nu nav.

Tas ir rakstura jautājums, nevis attieksmes. Nezinu nevienu tādu cilvēku, kurš tiešām neko negribētu sasniegt, taču vajadzīgo rakstura īpašību savu mērķu sasniegšanai ir minimālam procentam sabiedrības, kas, savukārt, var tikt ļoti negatīvi ietekmētas, ja cilvēks cieš no depresijas vai tamlīdzīgām saslimšanām.

Freids - nu es neskatos virspusēji, zinu jau tik daudz, ka citi kursa biedri strādā un ar to jau pietiek :D vīrieša trūkums, ha ha...ja man kāds arī kādreiz patīk, tad viņš jau sen ir aizņemts - ar to arī viss beidzās mans jautājums par vīriešiem...
miabeatrise - nu es nerunāju par klientu apkalpošanas jomu, es studēju tiesību zinātni un visur, kur esmu pieteikusies, mani pat nav aicinājuši uz darba intervijām, tad jau secinājums ir gan tāds, ka pieredze tomēr ir būtiska...:/ Nav jau tā, ka sēžu rokas klēpī salikusi un čīkstu par to, ka nav darba.. :D es esmu tik daudz cv aizsūtījusi, ka jau nelabi, bet kā nekā, tā nekā..
es daudz laika veltīju mācībām, jo tā kā nestrādāju, nebija īsti, kur sevi attīstīt... ikdienā esmu ļoti atvērta, pretimnākoša, bet nu vienmēr licies, ka nesaņemu pretī tik daudz, cik dodu.. nu nez.