Zems pašvērtējums,depresija..

Ko tieši Tu baidies nesasniegt? Nekļūs tāpat visas par uzņēmumu prezidentēm. Nolaid savu latiņu zemāk, varbūt samierinies ar parasta cilvēka dzīvi nedzenoties ne pēc karjeras virsotnēm, ne vīra, bet ņemot pretī ko dzīve dod.

Nu es vēlētos atrast darbiņu,būt patstāvīga,ņemot vērā,ka šobrīd dzīvoju uz vecāku rēķina..nav jau runa par kaut kādu virsotņu sasniegšanu,tā es to nedomāju.

Ohh, kā es zinu šīs sajūtas, bet es piemēram neuzskatu, ka ir diža jēga no psihologiem, terapeitiem u.c. Viņiem tāpat neinteresē, borē atdrāztus tekstus - jā, esmu jau šajā stadijā, ka uzskatu, ka no viņiem nav jēgas. Manuprāt, jāpalīdz pašam sev. Mani kompleksi visu mūžu lielākā mērā ir saistījušies ar lieko svaru. Nenoliegšu, arī es aizdomājos par to, ka esmu galīgi nevērtīga un nelaimīga, jo vēlos kļūt par aktrisi un vēl pie tam vienreiz mūžā iekāpt savā ideālajā svarā. Man ir visādas ''atmazkas'', bet es domāju, ka ir jāsakārto sevi, jāpamaina, jāizmēģina jauni hobiji, nodarbini sevi, lai mazāk domā, bet vairāk kaut ko dari. Arī es esmu introverta, tāpat kā Tu, un lai arī kā negribētos, esmu to pieņēmusi un iemīlējusi sevī. Kā es pamainīju sevī attieksmi pret sevi un dzīvi, es sev sāku vairāk patikt kā pirms tam. Protams, par cik es vēl tikai esmu ceļā, lai sasniegtu savus mērķus, man arī ir tie ''breakdowni'' , bet tas viss ir tikai normāli, vienmēr ir jārēķinās ar pakrišanu zemāk, lai tiktu vēl augstāk. /angliski labāk skanētu, bet es centos, domu saprati/ Par puišiem vispār nav ko iespringt, tici man, ja neesi sevi sakārtojusi, vismaz daļēji, no nopietnām attiecībām tāpat nebūtu jēgas - ir jāiemācās mīlēt sevi, lai pēc tam mīlētu citu. Ja nu tomēr vajag kādu palīdzību vai kā - vestulē, droši.
Es zinu cik šis ir nopietni un pilnīgi Tevi saprotu. Depresija nav joka lieta.

Ja kādreiz nav ar ko parunāt par depresiju, vai pašvērtējumu, droši vari rakstīt pm

Sabiedrības dažādības dēļ uzreiz nav jāskrien pie psihoterapeita. Psihoterapeits nepārveidos ne Tevi, ne tos pārējos. Iespējams, Tu esi sapratusi to, ko nav sapratušas tās "foršās", jo viņām aiz labas dzīves nav tikusi dota iespēja saprast. Un nemaz nav tā, ka puišiem patīk tikai tās "foršās".

Nu jā,bet ja saprotu,ka nespēju pati tik galā ar šo,tad laikam jāmeklē kāda palīdzība :(
Es tiešām nezinu,kas puišiem patīk,laikam tikai tādas sabiedriskās un atvērtās. Kaut kā nav paveicies man.

Jā, tiem puišiem, kas Tev isvairāk krīt acīs, tiešām patīk tās sabiedriskās, atvērtās, jo arī viņi tādi ir. Tos, kuri klusiņām dzīvo savu dzīvi un dara savas lietas, sapņodami par normālu, mierīgu čiepu, nevis ballīšu princesi, tā apkārt nemaz neredz, bet tas nenozīmē, ka viņu nav.
Darbs. Viss atkarīgs no tā, kas Tu esi kā persona, kas Tevi interesē, ko Tu proti, kāda ir Tava pieredze un iespējas apkārt. Definē, ko vispār gribi un meklē tajā virzienā.
Būt kautrīgai un klusai ir absolūti okei. Galvenais, lai ir kaut kas, kas Tevi pašu interesē, kaut kas, ar ko Tu sevi piepildi, atradīsies gan pašapziņa, gan domubiedri.
Tu saki, ka Tevi salīdzina ar aktīvajām - kas salīdzina? Draugi? Vecāki? Pati? Salīdzināšanās arī ir normāla, tikai ne parāk veselīga aktivitāte, ja uz citiem skatoties, Tev šķiet, ka esi sliktāka savā būtībā. Tas ir kā salīdzināt spilgtus bižutērijas auskarus ar mazām zelta bumbiņām. Ne vieni, ne otri nav sliktāki, bet katram ir sava īstā reize un situācija.

Nu jā,bet galu galā tas nav normāli,ka nevienam nepatīku :D tad jau vaina jāmeklē sevī,nevis puišos...
Nu es mācos ļoti nopietnā nozarē,kur itkā darbu atrast var,bet tā kā man nav pieredzes,tad uz tādām pat neskatās :(
Mana mamma jau kopš bērnības mani salīdzināja ar klasesbiedrenēm,ka viņas tur runīgas,visu apspriež ar savām mammām utt,bet es tāda klusiņa,nolienu stūrī un tā..iespējams tieši tas ir iemesls,kāpēc šobrīd grūti uzsākt draudzēties vispār ar kādu.. es saprotu,ka katra esam citādāka,bet man dažreiz liekas,ka manī trūkst tik daudzas lietas,lai mani kāds vispār par pilnu ņemtu..

Daudziem puišiem patīk tieši tās, kas istabā neizvēlas centra pozīciju. Tās izlecējas daudziem ir apnicīgas. Vai nu esi ļoti izskatīga, tāpēc puišiem bailes Tev iet klāt, jo liekas, ka pasūtīsi uzreiz(+ tas, ka klusa esi, citi var nodomāt, ka augstprātīga) vai arī esi objektīvi neizskatīga, tāpēc izvairās Tevi uzrunāt. Cits jautājums ir, kur tu ej un kā tu sevi parādi, jo istabā sēžot puisi neatradīsi.
Nofočē labu bildi, uztaisi kontu photofeeler.com, kur random cilvēki var novērtēt cilvēka izskatīguma pakāpi. Man palīdzēja, jo noskaidroju savas pozīcijas randiņošanas tirgū.
>>
Esmu ar uzskatu, ka zemu pašvērtējumu var izlabot tikai ar pozitīvu iedrošinājumu un uzskatāmiem pierādījumiem par novērtējumu. Pašpārliecības izvilkšana no tukša gaisa nenotiek tikai tāpēc, ka tā cilvēks izdomā. Ja visu mūžu uzmanība nav pievērsta, tad jāsāk domāt, ko sevī labot, jo, acīmredzot, problēma ir sevī.
>>
Nepiekrītu pārējiem, kas saka, ka psihologa apmeklējums ir nederīgs. Pat cilvēks bez īpašām problēmām varētu apmeklēt psihologu, jo izrunāšanās vai kaut uzklausīšana tiešām palīdz. Bonus, ja psihologs spēj nākt klajā ar kādu vērtīgu padomu. Nav uzreiz jāmeklē diagnoze vai zāļu recepte.

Nē,es nedomāju,ka esmu izskatīga,izskatos turklāt daudz jaunāka par saviem gadiem,kas arī ir liels mīnuss..Iedomīga vai augstprātīga noteikti neesmu,bet piekrītu,ka tiem,kas nepazīst varētu rasties tāds iespaids..Es jau tur neko nevaru padarīt,ka esmu klusa,katrs esam tāds ka esam pēc dabas.
Nu ikdienā nesanāk apgrozīties tādas vietās,kur būtu ļoti daudz brīvu un saprātīgu puišu..es studēju,papildus eju uz treniņiem,bet nu nezinu,kas man vainas,ka neesmu nevienu piesaistījusi :/

Katrs esam kādi esam, bet mēs to varam mainīt, savus mīnusus apzināties un aktīvi iziet ārpus komforta zonas, lai mainītos.
Gandrīz nevienam nepatīk publiskas runas, bet cik daudzi iet un dara. Beigās iemācās kā pārvarēt savas bailes vai kautrīgumu un kļūst par labiem oratoriem.
Tas pats Tev. Uzsāc sarunas ar nepazīstamiem cilvēkiem. Labi, nesanāks ar vienu, varbūt sanāks ar citu. Tajā pašā sporta zālē vai augstkolā. Nav uzreiz jāsauc uz randiņu, bet jātrenējas ir runāt.
To pašu tev pateiks jebkurš psihologs, jo veids kā Tu vari pārvarēt savas bailes, ir atrasties situācijās, kur esi pakļauta šīm bailēm pilnā apjomā. Ja bail no čūskām, dod rokās čūsku turēt. Ja bail no augstuma, kāp skatu tornī.

Neviens putns lidot neiemācās, savā ligzdā sēžot.

Es saprotu jā, bet tā kā ikdienu pavadu mājās, kur man nākas dzirdēt tieši pretējo, proti, man ir mamma, kura no visa baidās, neko jaunu neizmēģina, dzīvo savā komforta zonā un teikšu godīgi, tas ļoti ietekmē... es īsti nezinu, kā lai uzsāk sarunu, negribas izskatīties kā stulbenei, kura nezin par ko runāt :D
Paldies par taviem ieteikumiem! :)

izskatos turklāt daudz jaunāka par saviem gadiem,kas arī ir liels mīnuss

Jo?
Un nemētājies ar diagnozēm, bet kādu reizi pamēģini pati rīkoties. Štrunts, ja sākumā nesanāks. :-)

Es saprotu jā, bet tā kā ikdienu pavadu mājās, kur man nākas dzirdēt tieši pretējo, proti, man ir mamma, kura no visa baidās, neko jaunu neizmēģina, dzīvo savā komforta zonā un teikšu godīgi, tas ļoti ietekmē... es īsti nezinu, kā lai uzsāk sarunu, negribas izskatīties kā stulbenei, kura nezin par ko runāt

Tu neesi tava mamma. Vai tu gribi būt tāda kā viņa? Dzīvot komforta zonā un neko jaunu neizmēģināt?
.
Uzsāc jaunu hobiju, piemēram, zumba, salsa, sporta nodarbības, grāmatu klubs - tādās vietās organiski iepazīsies ar citiem.

es īsti nezinu, kā lai uzsāk sarunu, negribas izskatīties kā stulbenei, kura nezin par ko runāt

Man šķiet, tu pārāk daudz uztraucies. Negribas izskatīties kā stulbenei? Kāda starpība?! Visiem tāpat neizpatiksi.
Noteikti var atrast grāmatas par ikdienas komunikāciju vai youtube video par to kā uzturēt sarunu. Izmanto šos resursus, lai apgūtu pāris pieejas.

Duujaa - jautājums bija par to, kādēļ izskatos jaunāka?
Mischa - nu es ikdienā apmeklēju sporta nodarbības, kas jau priekš manis ir nenormāla sevis pārvarēšana, jo es baidos viena iet uz jaunām vietām, bet, protams, saprotu, ka tā nevar un tas jau ir solis uz priekšu..
protams, ka visiem izpatikt nevar, bet nu ko īsti runāt ar svešu cilvēku?

Duujaa - jautājums bija par to, kādēļ izskatos jaunāka?

Jā, bet - kādēļ to uzskati par kaut ko traģisku? Ar tādu domu. Izskatīsies pēc dažiem gadiem ļoti labi savam vecumam, a citas krunkās! :-D Padomā no citas puses. :-)

https://www.16personalities.com/
papildi šo - ļoti interesanti un mazliet palīdzēs Tev sevi paanalizēt, virspusēji, bet tomēr izskaidrojot Tavu pieeju lietām, ko pati tā varbūt neapzinies.

Duujaa - nu tāpēc, ka ar savu bērna ģīmi un vizuālo, nepiesaistu nevienu pretējā dzimuma pārstāvi :D es ne par krunkām, bet ko citu.

Zinas tante - paldies :)