Bezjēdzīgs cilvēks

Cik intreresanti - kas nu kuram asociējas ar bezjēdzīgu cilvēku... Ja godīgi, es vispār nesaprotu kā kādu cilvēku var saukt par bezjēdzīgu! Jā, kāds cilvēks var šķist neinteresants, var būt nesaprotams kāda cilvēka dzīvesveids, dzīves izvēles, darbības... Bet saukt kādu par bezjēdzīgu, tikai tāpēc, ka nepieņem kāda konkrēta cilvēka dzīvesstilu, dzīves redzējumu? Pēc kādiem kritērijiem tiek nospriests, ka konkrētais cilvēks ir bezjēdzīgs un nekam nederīgs? Balstoties uz to, ka nespēj pieņemt kāda filozofēšanu par dzīvi? Balstoties uz to, ka nespēj pieņemt kāda dzīvesveidu? Nu, es, piemēram, varu nesaprast bomzi, kurš dzīvo stacijas tunelī, taču tas, ka es nesaprotu to, kādā veidā šis cilvēks ir savu dīvi aizlaidis tik tālu, nenozīmē, ka nostādīšu sevi augstāk par viņu, spriežot par konkrēto cilvēku un to, cik jēdzīgs vai bezjēdzīgs viņš ir šajā pasaulē. Atvainojos, bet šī diskusija tikai lieku reizi pierādīja to, ko jau uzrakstīju vienā no saviem pēdējiem komentāriem.

Ir tādi satikti, bet nu man vienalga, lai jau sēž un filozofē, ja viņiem tas patīk. Dīvaini tikai, ka bieži vien tādiem dīvaiņiem ir vairāk draugu nekā parastajiem mirstīgajiem :-D

Tas vairāk bija domāts tā, ka šādi cilvēki ir gatavi mācīt citus kā pareizi jādzīvo, viņi visu zina, kā ir iekārtota pasaule, bet tai pat laikā paši dara ļoti parastu darbu un viņu zināšanas tālu nesniedzas ārpus tā, ko jau minēju. Bezjēdzīgs - varbūt par skaļu teikts, taču tai pat laikā kā var nosaukt cilvēku, kas sabiedrībai nekādu pievienoto vērtību nesniedz, bet ir pārgudrs eksistenciālos jautājumos?

Ja godīgi, es vispār nesaprotu kā kādu cilvēku var saukt par bezjēdzīgu!

Piekrītu Sadie. Neviens cilvēks nav bezjēdzīgs. Cita lieta, vai tu piekrīti viņa dzīves uzskatiem vai arī nē. Ja tev viņa dzīvesveids nenodara nekādu ļaunumu un ja viņš tev neuzbāžas ar savu "filozofēšanu", tad kāda atšķirība, cik lielu labumu viņś dod sabiedrībai, dzīvo arī tu savu dzīvi un neieciklējies uz citiem, tev nav tiesību saukt citu cilvēku par bezjēdzīgu.

Tas vairāk bija domāts tā, ka šādi cilvēki ir gatavi mācīt citus kā pareizi jādzīvo, viņi visu zina, kā ir iekārtota pasaule, bet tai pat laikā paši dara ļoti parastu darbu un viņu zināšanas tālu nesniedzas ārpus tā, ko jau minēju.

Gadās sastapties ar tādiem cilvēkiem, bet cenšos vai nu izslēgt viņus no paziņu loka vai arī vienkārši samazināt kontaktu. :-) Vienkārśākajā gadījumā laižu gar ausīm viņu "mācīšanu", paturot tikai to, ko uzskatu par jēdzīgu.:-)

Tev "jēdzīgs" cilvēks šķiet tāds, kurš ir kādā jomā kompetents (izņemot ezotēriku utml), kurš strādā augstā amatā. Daudzi, arī kompetentie un augstos amatos esošie, strādā tikai naudas dēļ, ja naudu nevajadzētu, darbs kā tāds viņiem būtu bezjēdzīgs. Un gandrīz katrs vismaz kādā dzīves posmā aizdomājas par eksistenciāliem jautājumiem, par nāvi, šie jautājumi ir nodarbinājuši visas civilizācijas, tur nevajag iejaukt dziedniekus un ezoteriku.
Kā tu vispār vari par kādu teikt, ka tas cilvēks ir bezjēdzīgs? Tu nezini viņa dzīvi, kam cauri viņš ir izgājis, kam palīdzējis. Ļoti paštaisni un apbrobežoti.

Nevaru piekrist.

izteikti aizraujas ar ezotēriskām un filozofiskām tēmām, kā arī tic dziedniekiem un tamlīdzīgiem pārcilvēkiem

šādi cilvēki ir nevis neizglītoti, bet drīzāk vairāk laiku velta sevis meklējumiem. Tāpat interese par svešo vairāk parādās vecāka gada gājuma cilvēkiem, kad visādi traļi vaļi vairs nav aktuāli, ir miers, tiek meklēta iekšējā un apkārtējā harmonija, vairs nav tik aktuāla (vai mazāk aktuāla) kopošanās/čupošanās ar citiem. Dažreiz tas vienkārši ir kāds dzīves periods.
Laikam Estupendo ir saticis kādu, kam šajās tēmās nav varējis turēt līdzi ar visām savām augstākajām izglītībām. Sabiedrībai pievienoto vērtību sniedz katrs no mums, jebkurš var likt par kaut ko aizdomāties, arī narkomāns, kas vārtās kāpņu telpā.

zināšanu līmenis viņiem caurmērā aprobežojas tikai ar minētajām lietām

Katram cilvēkam vairāk vai mazāk zināšanu līmenis ir izteiktāks kādā no viņa paša izvēlētajiem lauciņiem, piemēram, tante kas tirgo kartupeļus, noteikti zinās visu par kartupeļu šķirnēm - kad labāk novākt, vārīt vai cept, kas sāļajam pīrāgam labāk derēs utt.

uzmācīgas domas par to, kas ir dzīve

Par to der aizdomāties!!

Nu, ir ļoti daudz cilvēku, kuri sabiedrībai, pa lielam, nedod nekādu labumu. Es tai skaitā. Ja vajag, māku "gudri" filozofēt, bet tas arī viss, jo nodokļus nemaksāju, demogrāfiju neceļu, labdarībai neziedoju. Nezinu vai no manas eksistences kādam ir baigi lielais labums, jo nekādu ieguldījumu sabiedrības un cilvēces labā neesmu veikusi. Tā ka gan jau arī esmu viens no tiem bezjēdzīgajiem cilvēkiem, līdz ar to nesaprotu kāpēc tagad tiek izcelta konkrēti viena cilvēku grupa. Ja godīgi, man vispār liekas, ka lielākā daļa cilvēku ir tādi, kuri nesniedz pasaulei nekādu labumu, ja runā pavisam tieši. Un tad ir tā mazākā daļa, kura sastāv no Stīveniem Hokingsiem, Īzakiem Ņūtoniem un Albertiem Einšteiniem, kuri to labumu ir devuši. Un devuši tā, ka ir pelnīti guvuši atzinību par sasniegumiem sabiedrības un cilvēces labā. Mēs, visi pārējie, pa lielam, esam tie paši bezjēdzīgie ļautiņi, jo godprātīgu nodokļu maksāšanu vai bērnu dzemdēšanu es neuzskatu par kaut kādiem īpašiem sasniegumiem.

Ir ļoti interesanti, ka cilvēki tik šausmīgi asi reaģē uz pārspīlējumiem un šķietami absurdiem vārdu salikumiem, tieši tā arī mūsu mediji piesaista to sabiedrības uzmanību :)
Bet ja jūs dodaties, piemēram, uz randiņu, un otra puse spēj tikai atbildēt vispārīgi, bet nevienā citā tēmā sīkāk iebraukt nespēj? Randiņš beidzas, jūs dodaties mājās (ar lielu varbūtību, ka tas bija pēdējais randiņš). Kādas domas raisītos jums galvā par šo otru pusi kā par cilvēku? Tik vien kā "mums nebija par ko parunāt?" Vai tomēr uz kādu brīdi jūs arī nodomātu ko līdzīgu?

Nodomātu, ka nesaskan, nevis, ka esmu jēdzīga, bet viņš bezjēdzīgs.

Ja otrs cilvēks visās manis aizsāktajās tēmās runātu tikai vispārīgi, nespējot par kādu konkrētu tēmu parunāt padziļinātāk, visticamāk, ka nodomātu, ka vienkārši nav mans cilvēks. Katrā ziņā, necenstos analizēt otru cilvēku, spriežot pēc tā kā viņš nav varējis/nevarējis izteikties par kādu konkrētu tēmu. Nu, nav mums par ko parunāt, tātad nav. Taču tas automātiski nenozīmē, ka tas otrs ir bijis bezjēdzīgs (!), neinteresants cilvēks. Tikpat labi viņš var būt ļoti zinošs un gudrs tēmās, kuras neinteresē mani.
Man ir draudzene, kura diezgan nopietni pievērsusies garīgajai pasaulei, vegānismam, nodarbojas ar jogu un mīl runāt par dziļi filozofiskām tēmām, kuras, pa lielam, nereti uzskatu par aplamām, taču, paklausīties viņas teiktajā un uz brīdi padzīvot viņas pasaulē neatsakos, jo tādā veidā dzīvi spēju saskatīt no cita skatupunkta, neskatoties uz to, ka tas ir man brīžiem nesaprotams. Draudzene nodarbojas ar meditāciju, ik pa laikam kaut ko pamāca citiem jogas iesācējiem, bet pārsvarā dzīvi vada savā pasaulītē. Jā, mums nav diži daudz kopīgu tēmu, ko pārrunāt. Vai jebkad, pēc tikšanās ar viņu, esmu nodomājusi, ka šis cilvēks ir bezjēdzīgs!? Nekad! Mēs varam nesaprasties, reizēm nonākt domu krustugunīs, varam dzīvot dažādas dzīves, bet, lai teiktu, ka viņa ir ne tāda kā visi, tikai tāpēc, ka dzīvi tver un jūt citādāk kā pārējie? Nekad mūžā! Bet nu, iespējams, viss atkarīgs arī no vides, kādā uzturamies. Valstī, kurā dzīvoju, tādi filozofētāji un brīvdomātāji nešķiet nekas neparasts. Latvijā tādus sauc par dīkdieņiem un muļķiem.

Kāpēc tādu jāsauc par bezjēdzīgu? Really?

Sadie, pret tādiem cilvēkiem es izturos ar dziļu cieņu, jo viņi sevi ir atraduši un apzināti nebārstīsies ar savām pamācībām par dzīvi. Tā ir inteliģence un nebūt es tādus nemetu vienā maisā. Mana pamatdoma bija savādāka - piemēram, cilvēks, kas katru otro dienu malko grādīgos dzērienus, māca citus kā jādzīvo, apgalvo, ka redz pasauli savādāk un viss materiālais ir bezjēdzīgs un stulbu cilvēku dzīšanās pēc laicīgā. Pašu viņu, pieņemsim, uztur sieva vai māte, vai vienalga kas. Kā viņu tad būtu jāsauc - par dīkdienīgu muļķi? Jēga no tāda cilvēka sastāv tikai tajā, ka viņš tāds ir, un viss.

Estupendo, redzi, šeit arī ir viss noslēpums - mēs esam divi dažādi cilvēki, kuri vienu un to pašu situāciju spēj uztvert no diviem dažādiem aspektiem. Teikšu tā... es spēju sevi sasaistīt ar jau minēto cilvēku. Ikdienā malkoju vīnu (t.i. grādīgos dzērienus), uzskatu, ka pasauli uztveru citādāk kā liela daļa cilvēku, uzskatu, ka cilvēku dzīšanās pēc materiālajām lietām un akla sekošana sabiedrības normām ir stulba. Ņemot vērā to, ka darbojos brīvprātīgā darba organizācijās, var arī teikt, ka mani uztur sveši cilvēki. Tā ka, pa lielam, mans dzīvesveids ir diezgan līdzīgs jau pieminētā cilvēka dzīvesveidam. Vai uzskatu sevi par vērtīgu cilvēku? Nē! Vai uzskatu par vērtīgu to čali, kuru uztur māte? Nē! Vai uzskatu par vērtīgu 10 bērnu māmiņu, invalīdu ratiņkrēslā vai Dziesmu svētkos 10 dejas nodejojušu studentu? Arī nē! Jo par vērtīgiem es uzskatu cilvēkus, kuri ir pasaulei (!) devuši neatkārtojamu ieguldījumu! Visi pārējie, lai arī ko būtu sasnieguši savās acīs vai savas pilsētas/valsts apmēros, manā skatījumā nav nekas vairāk kā cītīgi, apņēmīgi cilvēki. Bet ne jau vērtīgi visas pasaules skatījumā. Tā ka, pa lielam, kā jau rakstīju iepriekš, mēs visi esam bezjēdzīgi cilvēki. Atšķirība tikai tajā, ka kāds vairāk, kāds - mazāk!

Ņemot vērā to, ka darbojos brīvprātīgā darba organizācijās, var arī teikt, ka mani uztur sveši cilvēki. Tā ka, pa lielam, mans dzīvesveids ir diezgan līdzīgs jau pieminētā cilvēka dzīvesveidam.

Kopumā piekrītu, tikai šim kaut kā īsti negribas piekrist, jo pieļauju, ka ar savu ieguldījumu šāda veida organizācijās tu tiešā vai netiešā veidā tomēr izmaini cilvēku dzīves. Tas ir savādāk, varbūt Tev tas šķiet nekas īpašs, taču mans piemērs vairāk balstījās uz tādiem, kuriem apakšā tai grādīgo malkošanai ir kāda neatrisināta dziļa problēma, kuru šie cilvēki apslāpē, maldinot pārējos, ka ir gudrāki kaut kādā mērā.
Un mūsdienās tīri globāli ņemot vairs nav iespējams izgudrot tādas lietas, bez kurām mēs nevarētu izdzīvot. Marks Cukerbergs daudzu acīs ir paveicis ko grandiozu, taču tai pat laikā bez FB esamības cilvēki neaizietu bojā.

Kas tev/mums vispār dod tiesības saukt kādu par bezjēdzīgu cilvēku?

Manuprāt, šāds izteikums neliecinātu par tā teicēja kompetenci un inteliģenci. Cilvēki, var būt daudz un dažādi, labāki, ļaunāki, neciešamāki, lieli plāpātāji, klusas darba bites u. c., bet kas tie definēts ar bezjēdzību? Viņam dzīvot nevajadzētu vai viņš neko lieku neizdara? Tad ko filozofētājs tādu nepaveic, ko visi pārējie paveic, ja jau viņš tik bezjēdzīgs? Nu plānā galdiņa urbēji, nu kaut kādi iemesli, dzīves kopums, kāpēc tāds ir. Bet vai tiešām tāpēc bezjēdzīgs?

Duujaa, tev šis vārds šķiet tik ļoti aizskarošs? Ar ko tas ir labāks/sliktāks, kad apsauc par idiotu, pretekli un tamlīdzīgi? Tu varētu vispirms saprast pamatdomu un tad piedāvāt savu variantu.

Estupendo, Tu neesi izvēlējies pareizo publiku, ar ko diskutēt par tādām tēmām. Bet par to Tev jāpārliecinās pašam. Vismaz šoreiz mēģināšu diskusijā nepiedalīties.

Nu vārds, manuprāt, neskatoties vārdnīcās, nozīmē "nekam nederīgs". Kas tad ir tie priekšnoteikumi, lai kāds būtu derīgs? Proti, jēdzīgi, jēgpilni piedzimis šajā pasaulē?