Meli

Atkarībā kam un par ko meloju.
Brālim, lai viņu kaut kā izjokotu - vēsi, bez stostīšanās un piedomājot vēl kaut ko klāt, lai ticamāk:-D
Draugam nemāku samelot, sāku smieties jau brīdī, kad viņš tikai ieskatās man acīs.
Par nopietnām lietām sen neesmu melojusi. Piemēram, samelojos mammai, par kaut ko, lai viņu neuztrauktu. Sen nav bijis tādas vajadzības laikam.

Esmu laba mele. Laikam jau ar to nebūtu jālepojas, bet tā tas ir. Esmu melojusi par nopietnām lietām, arī tuviem cilvēkiem. Nemeloju, ja vien ir kaut mazākā iespēja stāstīt patiesību, bet ja jāmelo, man tas parasti padodas.

Up

Cenšos stāstīt patiesību. Atzīstu savas kļūdas vai arī atdzīstos dažādos gadijumos, kur vainīgs esmu es.

Kad pēkšņi vajag, tad uz sitiena varu samelot. Par tādu plānotu melošanu īsti neatceros.

Ja vajadzès samelošu tà, ka neviens nepadomàs, ka meloju. Ljoti labi màku melot, nesapīšos melos un àtri reagèju uz papildjautàjumiem un neizgàžos, jo smadzene àtri stràdà.
Prasme melot noder reti, bet noder. Ikdienà īpaši vajadzības nav

Nemēdzu melot. Mēdzu vnk noklusēt.

Sāku domāt, vai normāli, ka varu pat automātiski samelot. :D Nu tā, ka zinu, ka konkrētajam cilvēkam negribu teikt neko, tad nu uzreiz izlaužas pat neapdomāta versija, kas ir nedaudz sagrozīta tomēr, jo vienkārši zināms, ka aiz pieklājības kaut ko jautā. :D

Up

Joku melus varu stāstīt pa labi un pa kreisi, bet par nopietnām lietām - vai nu klusēju, vai saku kā ir.

Neuzskatu sevi par labu meli, jo visbiežāk baidos melot, jo baidos tikt pieķerta/ atklāta un rezultātā uzskatīta par melo vai blēdi... bet noklusēt lietas es protu labi. Nereti vienkārši pašai šķiet, ka nespēju atrast piemērotu brīdi, lai kaut ko atklātu, līdz ar to daudz lietu paliek noslēpumā ilgstoši

Interesanti, vairāk jums sanāk melot vienkārši pazīstamiem vai tuvākiem cilvēkiem?

Varu noklusēt, melot grūti... Man vienkāršāk šķiet teikt patiesību.

Meloju pārsteidzoši labi, pašai dažreiz bail.
Bet cik bieži? To neteikšu :D
Izvēlos nemelot, bet ir nācies.
Izdarīt to visu tikpat viegli, cik pacelt vienu pirkstu.

Meloju diezgan daudz, visbiežāk par to, ja man negribas kur iet, ko darīt, sameloju, ka esmu citā vietā, aizņemta, diena jau saplānota.
Samelot nav grūti, grūtāk atcerēties kam ko esmu teikusi, lai vēlāk nesanāk pretrunas.

Meloju ļoti labi, ticami un pārliecinoši.
Cenšos no tā izvairīties, cik vien var, prieka pēc nemeloju.
Parasti meloju tikai par smagām tēmām, lai visu padarītu "gaišāku un saulaināku", zinot,ka tam otram sāpēs, vai arī tas izsauks simts jautājumus par privāto dzīvi, kurus nevēlos apspriest.

Meloju ļoti labi, taču ar šo prasmi paziņu un draugu vidū nelielos. Prieka pēc vien arī to nedaru.

UP

Neprotu melot, tāpēc to nedaru. Vienīgi varu kaut ko noklusēt.