Ir bijis, ka viss notiek un pēkšņi es vīram saku: rīt būs jāpamēģina to pannu kaut kā atberzt :-D Uz ko viņš ar lielām acīm skatījās un atbildēja- nopietni? Tu tagad par to iedomājies?:-D
Par dīvainajām skaņām- jā, notiek, bet nepievēršam tam uzmanību, jo nu tā ir, tā notiek:-D Kaut gan pašā sākumā arī par to smējāmies un atceros, kā sarku:-D
Arī krampji kājām ir bijuši un arī domāja, ka es vaimanāju no labsajūtas, līdz mirklim, kamēr nesāku teikt, ka kāja krampī:-D
Kaimiņi ir klauvējuši pie sienām:-D
Ir bijis, ka vienkārši sākam smieties, līdz mirklim, kad abiem jau ir smieklu lēkmes līdz asarām un elpas trūkumam...iemesls? Nav! Nu, protams, ka visa čubināšanās pārtrūkst:-D
Draudzenei atkal ir gadījies, ka kaimiņiene pati atnāca un klauvēja pie durvīm, lai pateiktu, vai var klusāk. Vienreiz izsauca arī policiju:-D:-D:-D