Es gan tik kategoriski neteiktu, ka zagšanai nav attaisnojuma! Es vienkārši to nevaru atļauties teikt. Kāpēc? Es nekad neesmu bijusi badā, es esmu pieaugušais cilvēks, kas var atļauties sev nopirkt maizes kukuli vai draņķīgas kvalitātes makaronus (ja naudas būtu galīgi maz), bet te runa ir par bērnu, kurš spēra to soli savu motīvu vadīts. Jā, protams, atbalstīt to nav nekāds prāta darbs, bet moralizēt par to, ka zagšana nav attaisnojums - nepiekrītu. Jā, protams, Latvija nav kāda no nabadzīgākajām Āfrikas valstīm, kur bads tiešām to arī nozīme - nav piekļuves pārtikai dienām, nedēļām, bet ar visu to neizslēdzu gadījumus, ka arī LV ir ģimenes, kurām NAV ar ko pabarot bērnus vai vecākiem tas vnk nerūp (runa ir pat ļoti nelabvēlīgām ģimenēm). Kā arī vērtējoši skatos uz to, KO bērns ir nozadzis. Tās nebija končas, bet maize.. Nu, nopietni.. tā vīrieša vietā rīkotos tāpat.. Piekrītu, ka tas atrisinātu problēmu tikai īslaicīgi, bet sakot godīgi, attieksme no citiem pieaugušajiem ir vienkārši drausmīga... un ne jau tāpēc, ka nesponsorēja maizi. Žēl, ka mūsdienu pasaule paliek tik ... vienaldzīga.
***
Kā teica Skārleta O'Hāra ... es darīšu visu, lai izdzīvotu... Ok, tas ir tāds ekstrēmāks gadījums, pēckara laiks... Bet mēs jau arī nezinām, kādi apstākļi ir bijuši tam zēnam. Un nē, es neaģitēju zagt, bet nenosodīt, kad runa ir par tik sensitīvām lietām. Tāpēc no manis trekns + delusion viedoklim