Kādas jūsu domas par šo tematu?
.
Lai arī no vardarbības cieš gan sievietes, gan vīrieši, biežāk tās riskam pakļautas ir sievietes. Kā liecina Labklājības ministrijas apkopotā informācija – no vardarbības savas dzīves laikā ir cietusi katra trešā sieviete. Turklāt sievietes cieš ne vien no fiziskas un emocionālas, bet arī seksuālas vardarbības partnerattiecībās, par ko tiek runāts ļoti reti.
"Pasaules dati, protams, liecina, ka gandrīz katra trešā sieviete savas dzīves laikā cieš no vardarbības. Un mēs zinām, ka cieš no vardarbības ģimenē daudz biežāk nekā no svešu cilvēku puses," stāsta Ruka, piebilstot, ka viens no iemesliem, kāpēc sievietes no vardarbības cieš biežāk, ir kultūrvēsturiskie faktori, proti, patriarhāls sabiedrības modelis.
"Tā kā sieviete ir vājāka fizisko spēku ziņā, sievietei vairāk ir šī kultūrvēsturiskā loma, ka viņai ir jābūt pakļāvīgai, viņai ir jāaprūpē ģimenes locekļi un jābūt tai, kura rada to mājīgo vidi." Tas veicina to, ka pret sievieti spēku vērst ir vieglāk. Speciāliste uzsver: "Sievietes cieš no vardarbības, neatkarīgi no viņu vecuma, izglītības līmeņa, no sociālā statusa. Mēs nevaram atrast tādu vienu specifisku grupu, kura vairāk cieš no vardarbības, lai kā cilvēki to gribētu."
Ruka stāsta, ka pārliecība par to, ka upuris varmāku izprovocē un tāpēc pats ir vainīgs, ir mīts. Neviens cilvēks nevar uzņemties atbildību par citas pieaugušas personas rīcību. "Sieviete varbūt nav vislabākā pavāre, vislabākā mājsaimniece, bet nevienam nav tiesību viņu par to sodīt ar vardarbību."
Strīda laikā sevi kontrolēt var būt grūti, bet tas nedod tiesības kādu fiziski ietekmēt, skaidro psiholoģe. "Tas ir tas, ar ko, piemēram, vardarbīgi vīrieši attaisno savu uzvedību – jā, tu tur bļaustījies, tu tur nevarēji savaldīties un tāpēc, lai tevi nomierinātu vai lai to strīdu pārtrauktu, es tev iesitu. Bet tā nu ir lieta, par ko ir katram jāuzņemas atbildība, par to, ko es strīda laikā daru. Es varu strīdēties mutiski, bet nevis, izmantojot lamuvārdus, speciāli pazemojot otru cilvēku un, protams, nesitot."
Ne vienmēr vardarbīgais vīrietis sievietes dzīvē ir viņas partneris – tas var būt arī pieaudzis dēls, kas iespaido gados vecāku sievieti. "Par vardarbību pret sievietēm gados mēs tomēr runājam joprojām salīdzinoši reti, bet tā arī ir tāda plaša tēma," viņa norāda.
Ļoti nozīmīgs faktors, runājot par vardarbību, ir dzimumu stereotipi un tas, ko sabiedrība no sievietes sagaida. "Sievietei mēdz dot šos te dzīves uzdevumus, un, ja mēs skatāmies, kā audzina mazas meitenes un kā audzina mazus zēnus, ir atšķirības. Meitenēm tas viens no uzdevumiem, ko viņām māca, un, protams, vecāki to māca ar absolūti labiem mērķiem un nodomiem, ir tas, ka meitenēm ir jābūt jūtīgām. Viņām ir jārūpējas par pārējiem, tai skaitā, mācoties taisīt ēst, parūpējoties par jaunākajiem brāļiem un māsām. Mazās meitenēs tiek audzināta vēlme palīdzēt, spējas palīdzēt un rūpēties par citu cilvēku labsajūtu. Bieži vien tas, ko aizmirst, ka meitenēm ir jāmāca arī atpazīt savas emocijas un rūpēties par savu labsajūtu."
Ruka stāsta, ka sieviete, pamanot spriedzi attiecībās, ļoti bieži cenšas izdabāt varmākam, jo tic, ka tas palīdzēs izvairīties no vardarbības. Tomēr ļoti bieži pūliņi izdabāt nenes rezultātu, jo vardarbība ir saistīta ar varmākas, nevis upura uzvedību.
Viens no vardarbības veidiem, kas tiek novērota partnerattiecībās, ir seksuāla vardarbība, kad partneris, nedomā par sievietes vēlmēm un vajadzībām, bet vardarbīgā veidā piespiež sievieti uz seksuālām attiecībām. Šāda uzvedība ir izvarošana partnerattiecībās, un to nevajadzētu uztvert kā normu. "Bet par to runā reti, un arī pašas sievietes neuzdrošinās runāt, kaunas runāt, jo seksualitāte kā tāda mums sabiedrībā jau ir diezgan tāda pieklusināta."
586
