Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Psiholoģe: vardarbību pret sievieti veicina patriarhāls sabiedrības modelis

 
Reitings 586
Reģ: 03.04.2018
Kādas jūsu domas par šo tematu?
.
Lai arī no vardarbības cieš gan sievietes, gan vīrieši, biežāk tās riskam pakļautas ir sievietes. Kā liecina Labklājības ministrijas apkopotā informācija – no vardarbības savas dzīves laikā ir cietusi katra trešā sieviete. Turklāt sievietes cieš ne vien no fiziskas un emocionālas, bet arī seksuālas vardarbības partnerattiecībās, par ko tiek runāts ļoti reti.
"Pasaules dati, protams, liecina, ka gandrīz katra trešā sieviete savas dzīves laikā cieš no vardarbības. Un mēs zinām, ka cieš no vardarbības ģimenē daudz biežāk nekā no svešu cilvēku puses," stāsta Ruka, piebilstot, ka viens no iemesliem, kāpēc sievietes no vardarbības cieš biežāk, ir kultūrvēsturiskie faktori, proti, patriarhāls sabiedrības modelis.
"Tā kā sieviete ir vājāka fizisko spēku ziņā, sievietei vairāk ir šī kultūrvēsturiskā loma, ka viņai ir jābūt pakļāvīgai, viņai ir jāaprūpē ģimenes locekļi un jābūt tai, kura rada to mājīgo vidi." Tas veicina to, ka pret sievieti spēku vērst ir vieglāk. Speciāliste uzsver: "Sievietes cieš no vardarbības, neatkarīgi no viņu vecuma, izglītības līmeņa, no sociālā statusa. Mēs nevaram atrast tādu vienu specifisku grupu, kura vairāk cieš no vardarbības, lai kā cilvēki to gribētu."
Ruka stāsta, ka pārliecība par to, ka upuris varmāku izprovocē un tāpēc pats ir vainīgs, ir mīts. Neviens cilvēks nevar uzņemties atbildību par citas pieaugušas personas rīcību. "Sieviete varbūt nav vislabākā pavāre, vislabākā mājsaimniece, bet nevienam nav tiesību viņu par to sodīt ar vardarbību."
Strīda laikā sevi kontrolēt var būt grūti, bet tas nedod tiesības kādu fiziski ietekmēt, skaidro psiholoģe. "Tas ir tas, ar ko, piemēram, vardarbīgi vīrieši attaisno savu uzvedību – jā, tu tur bļaustījies, tu tur nevarēji savaldīties un tāpēc, lai tevi nomierinātu vai lai to strīdu pārtrauktu, es tev iesitu. Bet tā nu ir lieta, par ko ir katram jāuzņemas atbildība, par to, ko es strīda laikā daru. Es varu strīdēties mutiski, bet nevis, izmantojot lamuvārdus, speciāli pazemojot otru cilvēku un, protams, nesitot."
Ne vienmēr vardarbīgais vīrietis sievietes dzīvē ir viņas partneris – tas var būt arī pieaudzis dēls, kas iespaido gados vecāku sievieti. "Par vardarbību pret sievietēm gados mēs tomēr runājam joprojām salīdzinoši reti, bet tā arī ir tāda plaša tēma," viņa norāda.
Ļoti nozīmīgs faktors, runājot par vardarbību, ir dzimumu stereotipi un tas, ko sabiedrība no sievietes sagaida. "Sievietei mēdz dot šos te dzīves uzdevumus, un, ja mēs skatāmies, kā audzina mazas meitenes un kā audzina mazus zēnus, ir atšķirības. Meitenēm tas viens no uzdevumiem, ko viņām māca, un, protams, vecāki to māca ar absolūti labiem mērķiem un nodomiem, ir tas, ka meitenēm ir jābūt jūtīgām. Viņām ir jārūpējas par pārējiem, tai skaitā, mācoties taisīt ēst, parūpējoties par jaunākajiem brāļiem un māsām. Mazās meitenēs tiek audzināta vēlme palīdzēt, spējas palīdzēt un rūpēties par citu cilvēku labsajūtu. Bieži vien tas, ko aizmirst, ka meitenēm ir jāmāca arī atpazīt savas emocijas un rūpēties par savu labsajūtu."
Ruka stāsta, ka sieviete, pamanot spriedzi attiecībās, ļoti bieži cenšas izdabāt varmākam, jo tic, ka tas palīdzēs izvairīties no vardarbības. Tomēr ļoti bieži pūliņi izdabāt nenes rezultātu, jo vardarbība ir saistīta ar varmākas, nevis upura uzvedību.
Viens no vardarbības veidiem, kas tiek novērota partnerattiecībās, ir seksuāla vardarbība, kad partneris, nedomā par sievietes vēlmēm un vajadzībām, bet vardarbīgā veidā piespiež sievieti uz seksuālām attiecībām. Šāda uzvedība ir izvarošana partnerattiecībās, un to nevajadzētu uztvert kā normu. "Bet par to runā reti, un arī pašas sievietes neuzdrošinās runāt, kaunas runāt, jo seksualitāte kā tāda mums sabiedrībā jau ir diezgan tāda pieklusināta."
29.06.2018 23:00 |
 
Reitings 586
Reģ: 03.04.2018
Paceļu
29.06.2018 23:59 |
 
10 gadi
Reitings 3734
Reģ: 09.02.2014
1. Kur visā tajā palagā pastāstīts, kāda ir vardarbības saistība ar patriarhātu?
2. Pat ja pieņem, ka pie vainas ir patriarhāts, mūsdienu sabiedrībā jau daudzus gadu desmitus ir izteikts matriarhāts šķirto laulību dēļ.
3. Šī diskusija pretendē uz tēmas http://lilit.lv/forums/topic/211119-stambulas-konvencija turpinājumu.
4. Tika norādīts, kā tiek audzinātas meitenes, taču netika norādīts, kā tiek audzināti puikas. Toties tika uzsvērts, ka viņu audzināšanā esot atšķirības.
5. Uz ko pamatojas Labklājības ministrijas sniegtā informācija? Vispārīgi runājot, savas dzīves laikā no vardarbības ir cietusi ne vien katra trešā sieviete, bet vispār gandrīz katrs cilvēks.
30.06.2018 00:04 |
 
10 gadi
Reitings 3734
Reģ: 09.02.2014
Būtu jau vēlams norādīt saiti uz šo publikāciju, jo izskatās, ka tas ir kaut kāds izrāvums. Pēkšņi nez no kurienes kaut ko stāsta kaut kāda Ruka (tikai no virsraksta jāsecina, ka viņa ir kaut kādas nenosakāmas izcelsmes psihologs). Turklāt raksta autors labi paspīd ar savām gramatiskajām zināšanām.
30.06.2018 00:12 |
 
Reitings 586
Reģ: 03.04.2018
Tas ir viss publicētais. Vienkārši kā ierosme par to, cik daudz cilvēku cieš, īpaši sievietes.
30.06.2018 00:23 |
 
Reitings 586
Reģ: 03.04.2018
ierosme sarunai
30.06.2018 00:23 |
 
10 gadi
Reitings 3734
Reģ: 09.02.2014
1.
Speciāliste uzsver: "Sievietes cieš no vardarbības, neatkarīgi no viņu vecuma, izglītības līmeņa, no sociālā statusa. Mēs nevaram atrast tādu vienu specifisku grupu, kura vairāk cieš no vardarbības, lai kā cilvēki to gribētu."
Lai tā "speciāliste" aiziet uz kādu parastu vai zemākas raudzes skolu vai cietumu, vai varbūt arī policijas iecirkni un pasaka vēlreiz to pašu, sev nemelojot.
2. Sievete bioloģiski ir tā uztaisīta, ka mīlestības dēļ piecietīs vardarbību vairāk nekā vīrietis līdzīgā situācijā.
3. Nav ko vaimanāt par vardarbību, ja valsts likumdošana to veicina. Konkrēti: ja vardarbnieks ir laulāts ar vardarbināto un viņiem ir kopīga mājvieta, vardarbinātajam likumīgā kārtā netiek nodrošināta iespēja atbrīvoties no vardarbnieka, saglabājot savu dzīves vietu vai samainot pret citu (vardarbnieka īslaicīgai aizturēšanai ir nulles vai pat negatīva vērtība).
30.06.2018 00:40 |
 
10 gadi
Reitings 3734
Reģ: 09.02.2014
Dzīves vieta bija domāta kā īpašums.
30.06.2018 00:43 |
 
Reitings 965
Reģ: 14.08.2015
Vispār, smaga tēma. Man būtu daudz, ko teikt. Galvenokārt, jo esmu piedzīvojusi to vardarbību, un nešaubos, ka savā pieredzē neesmu unikāla. Māte apprecēja vīru, kas nepēja pārciest to, ka viņai iepriekš bijis kāds vīrietis un tai kopā būšanai ir rezultāts - es un mans brālis. Brālim tika vairāk, bet es, kaut bez zilumiem, ko man solīja itin bieži, reiz Ziemassvētkos tiku žņaugta, kamēr man melns gar acīm palika. Neskaitāmi daudz tādas epizodes atceros, un arī pēdējā reizē, kad to lopu satiku, dabūju pa seju - man tad bija jau 25 gadi. Tad viņš nomira, un tikai aiz cieņas pret sērojošo māti, neuzpļāvu uz viņa zārka bērēs.
Kopš tā brīža, kad tas cilveks ir aizgājis no šīs pasaules, ir reāli kļuvis vieglāk vienkārši būt. Esmu visādi domājusi - kāpēc, kas notika, ko es izdarīju ne tā? Kāpēc es biju ieslēgta tajā visā, kāpēc nedrīkstēju atrasties virtuvē tad, ja tur bija viņš. Kāpēc, kāpēc, kāpēc... It kā saprotu ar prātu, bet joprojām grūti pieņemt, ka dzīve tā ir izrīkojusies. Tas ir iedragājis attiecības ar māti tā, ka viņu neesmu satikusi gandrīz divus gadus, no kuriem gadu vispār pat nesazinājāmies.
Kāpēc to stāstu? Galvenokārt, jo reiz, kad šo te visu stāstīju kādam no bijušajiem draugiem, atbilde bija: "Es negribu par to runāt. Tagad taču tas nenotiek, aizmirsti." Un tāda attieksme daudz kur sabiedrībā ir vērojama. Vienīgie, kas šo jautājumu paceļ ir šie speciālisti, kas, atvainojos, ir diezgan attālināti no realitātes. Neviens speciālists nebija man blakus, kad novembrī izlecu pa logu bēgot no tā lopa - vienās zeķēs. Iet kur arī nebija, kājas sala, skrēju pie draugiem un tur arī, goda vārds - neviena speciālista. Tāpēc, atvainojiet, bet tas raksts ir plika diršana, tās problēmjas ir dziļākas un komplicētākas, pie tam - absolūti individuālas katrai situācijai.
Es neesmu tikai cipars teikumā "katra trešā sieviete, bla, bla, bla", es esmu cilveks, kas pārcietis nāves bailes - un es neesmu tāda viena. Var filozofēt, kāpēc tādas mātes, kā mana, pacieš to, kāpēc netiek iesaistīta policija, bet toreiz, kad es policiju izsaucu un uz mājām ieradās bāriņtiesa, pēc viņu vizītes man bija jāpārcieš kārtejais uzbrukums un no bāriņtiesas pārstāvjiem jāsaņem uzbrauciens, kāpēc es nestrādaju (man bija 19 gadi un bija diezgan nopietns iemesls, kāpēc es tobrīd nestrādāju, bet sīkumos negribu izplūst).
Ļoti labi, ka te ir šāda diskusija, ļoti labi, ka cilvēki par to raksta un runā, bet šādi speciālisti un rakstu autori ir pārāk vāji savās zināšanās, secinājumos un darbībās, lai tādas situācijas novērstu. Jāpiekrīt skudrulācim par to, ka to veicina valsts likumdošana. To, protams, varētu mainīt, ja kāds no upuriem būtu pietiekami uzņēmīgs izvērst kampaņu, bet nekāds pārsteigums, ka tādu nav daudz. Pēc tādiem pārdzīvojumiem cilvēki gadiem atkopjas, es joprojām nejūtos līdz galam ērti par to runāt, jo, a ja, nu, es tomer biju vainīga, ja, nu, es nebiju pietiekami labs bērns/pusaudzis/pieaugušais, lai mani mīlētu? Un ir cilvēkii ar krietni lielākām traumām.
Man, goda vārds, nav ne mazākās nojausmas, kā tādas situācijas būtu jāmaina, kas jādara, lai citi tā neciestu, bet nekādi Labklājības ministrijas dati to situāciju nemaina un neizlabo, to es zinu 100%, pēc pieredzes - 11 gadus ilgas. Jo tie ir tikai cipari.
30.06.2018 01:55 |
 
Reitings 5954
Reģ: 08.07.2013
Kur visā tajā palagā pastāstīts, kāda ir vardarbības saistība ar patriarhātu?

Tieši tur arī paskaidrots. Sievietei vienmēr ir bijis jābūt pakļāvīgai vīrietiem. Tas, ka tagad ir emancipācija, nenozīmē, ka domāšana uzreiz mainās. Varbūt pēc 100 gadiem būs mainījusies. Tādas lietas notiek vairāku paaudžu laikā, jo iesīkstējuši uzskati tiek nodoti no vecākiem bērniem utt. Ir taču visi tie izteicieni "Klusē, sieviete", "Ko tās bābas saprot", "būt zem tupeles" (kas skaitās kauns) utt.
Personīgi es esmu cietusi no vīrieša vardarbības, bet tas nebija mans partneris, bet gan tēvs. Nekas nāvējošs, vien dažreiz sitieni, ja "runāju pretī". Arī pieaugušā vecumā. Diez vai dēlam sistu.
30.06.2018 10:02 |
 
Moderators
Reitings 4974
Reģ: 13.11.2016
"No vardarbības dzīves laikā ir cietusi katra trešā sieviete" ir dikti plašs jēdziens, jo tas iesniedzas 30, 40 un pat vairāk nekā 50 gadus senā pagātnē, kad par daudziem problēmjautājumiem sabiedrībā publiski vnk nedrīkstēja diskutēt.
Grūti pateikt, cik liela ietekme ir sabiedrības patriarhālajai vēsturei uz vardarbību sabiedrībā šobrīd. Taču vienā no saviem bijušajiem darbiem esmu daudz strādājusi ar vardarbības lietām, tādēļ labi zinu vardarbības reālās izpausmes sabiedrībā. Galvenokārt, vardarbība ģimenē ir raksturīga sabiedrības zemākajiem sociālajiem slāņiem, kas patiesībā ir procentuāli neliela sabiedrības daļa, kaut arī kopskaitā - daudzi tūkstoši cilvēku. Turklāt, maldīgs priekšstats, ka problēma ir likumos, jo, ja vien kādam ģimenes loceklim ir kaut niecīga vēlme vērsties pret varmāku, tad mūslaikos varmāku policija var nekavējoties izlidināt no kopīgās dzīvesvietas. Var noteikt tuvošanās ierobežojumus, un, ja tos, pārkāpj, par katru, kaut niecīgāko gadījumu, atkal policija var sašņorēt varmāku, jo par to ir atbildība Krimināllikumā.
Tā ka, droši varu apgalvot, ka šī brīža vardarbībai ģimenēs pamatcēlonis ir tas, ka neliela sabiedrības daļa, kuru ģimenēs ir vardarbība, to akceptē. Ja kādai ir vēlme dzīvot kopa ar varmāku, neviens likums, neviena policija, nespēj un nespēs atturēt no šādas vēlmes īstenošanas.
P.S. Es, protams, runāju par fizisku vardarbību.
30.06.2018 10:41 |
 
Reitings 2520
Reģ: 30.01.2017
Bet vai tad mums ir patriarhāts? Latvijā? 2018. gadā? :-O
Ir protams, lupatīgākas sievietes, tepat dažai mammas - neņemiet pie sirds, pēc aprakstītā tas ir diezgan acīmredzams. Tajās ģimenēs tad arī notiek tā ecēšanās. Bet vairumā gadījumu tomēr būs tā, kā sieva lemj.
30.06.2018 10:58 |
 
Moderators
Reitings 4974
Reģ: 13.11.2016
Starp citu, ja runājam par vardarbību ģimenē pret bērniem, tad lielākajā daļā gadījumu cietušie ir puikas, nevis meitenes. Savukārt, starp "bērnu sitējiem" sieviešu % jāatzīst, ka ir lielāks nekā sieviešu % starp dažādu citu noziegumu izdarītājiem. Jāpiebilst arī, ka absolūtais vairums no lietām par vardarbību pret bērniem nav tādas, kurās cietušais ir "smagi piekauts". Tā parasti ir neliela iekaustīšana vai pēršana, kas, ja notiek regulāri, tad agri vai vēlu uzpeld.
30.06.2018 11:02 |
 
10 gadi
Reitings 3734
Reģ: 09.02.2014
Kur visā tajā palagā pastāstīts, kāda ir vardarbības saistība ar patriarhātu?

Tieši tur arī paskaidrots. Sievietei vienmēr ir bijis jābūt pakļāvīgai vīrietiem.

Ja sieviete savu spēju dēļ tāda nebūtu pēc dabas, tad neviens arī tā neuzskatītu. Un patriarhāts pēc definīcijas nozīmē kaut ko vairāk.
30.06.2018 14:54 |
 
10 gadi
Reitings 3734
Reģ: 09.02.2014
Turklāt, maldīgs priekšstats, ka problēma ir likumos, jo, ja vien kādam ģimenes loceklim ir kaut niecīga vēlme vērsties pret varmāku, tad mūslaikos varmāku policija var nekavējoties izlidināt no kopīgās dzīvesvietas. Var noteikt tuvošanās ierobežojumus, un, ja tos, pārkāpj, par katru, kaut niecīgāko gadījumu, atkal policija var sašņorēt varmāku, jo par to ir atbildība Krimināllikumā.
Cik es saprotu, Tu tagad runā par atkārtotām vēršanāmies policijā un tikpat atkārtotām izsaukšanām, nemaz nerunājot par to, kas notiek mājā pa visu šo laiku. Tu tagad ņirgājies par tiem cilvēkiem?
30.06.2018 15:01 |
 
Reitings 948
Reģ: 18.06.2018
Ja kādai ir vēlme dzīvot kopa ar varmāku, neviens likums, neviena policija, nespēj un nespēs atturēt no šādas vēlmes īstenošanas.]

Tu laikam joko? Nezinu kur tu tur esi strādājusi un ko redzējusi, bet viss nav tik vienkārši kā tev liekas. Ir tāda lieta kā līdzatkarība, no kuras cilvēkam tikt vaļā tikai ar gribasspēku vien ir daudz par maz, jo to ietekmē ļoti daudz faktori - materiālais stāvoklis, bailes, jau pieminētā līdzatkarība utt. Tas, ka varmāka tiek izolēts, nerisina situāciju - šeit būtu jāiesaistās gan sociālajam dienestam, gan psihologam, utt., bet vai tā notiek reālajā dzīvē? Nereti upuris paliek viens pats un pieejams varmākam, kas ar savu pārliecināšanas mākslu, atkal un atkal pārliecina upuri, ka viņš mainīsies un viss sākas no gala.
30.06.2018 15:30 |
 
Reitings 470
Reģ: 26.10.2017
Sasmējos par "speciālistes" patriarhāta novērojumu. Nu jau daudzus gadus ne tuvu patriarhātam neesam.
Manā skatījumā diezgan nožēlojams raksts, jo neko vairāk par "ir problēma, par to ir jārunā" nepasaka. Kāpēc tā problēma ir radusies? Kā to var risināt?
Vardarbību var samazināt nevis sakot, cik tieši sievietes cieš un vīrieši ir vardarbīgi un slikti, bet mācot jau no bērna kājas pareizās uzvedības normas un veicinot iesaisti sociālās grupās, kas pilnveido cilvēku. No vardarbības cieš visi.
30.06.2018 15:30 |
 
Reitings 8847
Reģ: 12.04.2017
Manuprāt, ir vīrieši, kuri vienkārši apzinās un klaji izmanto savu fizisko spēku. Un jūtas tā kaut kā veidā pārāki.
Tāpat sieviete ar bērniem ir ļoti neaizsargātā pozīcijā - paciet vai zem tilta grauziet smiltis - nu nabadzīgākās ģimenēs, kuras pieņemu, ka mums nemaz nav tik maz, kad apstākļi ir daudz kam noteicošie, ne drošība un labklājība.
30.06.2018 15:31 |
 
Reitings 8847
Reģ: 12.04.2017
Tāpat vīrietis zem tupeles ir kaut kas neiedomājams, bet sievietei bez maz vai īstā vieta.
30.06.2018 15:49 |
 
Reitings 656
Reģ: 06.10.2014
Ne jau sabiedrības modelī vaina, bet gan dažos sorosīdos. šāda veida publikācijas veicina laulību šķiršanos un nerašanos. Kurina naidu starp dzimumiem.
Vīrieši no vardarbības cieš bieži vien smagākā pakāpē un pat biežāk kā sievietes. Sievietēm bieži vien pietrūkst saprāta, lai nestātos pretī vismaz 2x spēcīgākam pretiniekam.
Daba tā to ir iekārtojusi vīrietim ir vairāk testosterona un spēka kā arī drosmes. Tie neskraida uz policijām sūdzēties katreiz kad kaut kas ir atgadījies. Tā ir liela dzimumu atšķirība.
30.06.2018 18:52 |
 
Reitings 656
Reģ: 06.10.2014
Sievietēm tieši patīk maskulīni un rīcībspējīgi vīrieši (vīriešiem - sievišķīgas sievietes). Lai gan otra sievietes puse vēlas to kontrolēt.
Bet šis viss kopā veicina tik to, ka vīrieši sāk nesaskatīt jēgu laulībās vai pat attiecībās ar sievietēm. mgtow...
30.06.2018 19:02 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits