Tādi raksti top klikšķu dēļ nevis tāpēc, ka kāds tam baigi ticētu. Bet kaut kur jau tas, protams, prātā iesēžas - īpaši, ja tik bieži tiek tiražēts arī ārpus interneta portāliem un žurnāliem, piemēram, Alexxa pieminētais "kurš tad tevi tādu precēs?", ko es arī dzirdēju bērnībā/tīņu gados un bez nekādas dziļākas izpratnes pieņēmu, ka laikam jau tas būtu slikti.
Tagad gan es uz to raugos citādāk, būtībā piekrītu Viedās Minkas ieskicētajam aprakstam. Diemžēl zinu veselu lērumu tādu attiecību, sievietes dara praktiski visu, bet vīrieši, lūk, strādā un pēc tam ir noguruši. It kā sievietes nebūtu :-D Kad tiek pieminēta "zāģēšana", vienmēr uz to raugos ļoti skeptiski - visos man zināmajos gadījumos, kur pietiekami labi zināju attiecību aizkulises, tā zāģēšana nudien nebija bez pamata. Ja vīrietis ignorē lūgumus uzņemties savu daļu atbildības par pāra kopīgo dzīvi un vispār uzvesties kā pieaudzis cilvēks, tad tas būtībā atstāj divas izvēles - sievietei-moceklei bez ierunām vilkt visu darba/māju/bērnu/emocionālo nastu uz saviem pleciem vai arī cerēt, ka kaut kas mainīsies, un mēģināt kaut kā tomēr piedabūt to vīrieti uzņemties kaut kādu atbildību, t.i., "zāģēt". Tas nenotiek tāpēc, ka sievietes vienkārši izklaidējas, krītot uz nerviem saviem dzīvesbiedriem.
Staigājot pa randiņiem, mani vispār ir mazliet nošokējusi tā latviešu vīriešu attieksme, ka sievietei vajag labu darbu, bet vienlaikus ir arī pienākums uzņemties visus mājasdarbus (un droši vien nākotnē arī visu bērnu audzināšanu), jo sievietēm taču tas "labāk sanāk" un vispār pat "patīk". Ja es iedomājos, ka varētu pēc astoņu stundu darba dienas atnākt mājās uz vienmēr perfekti sakoptu dzīvokli, vakariņas pašas uztaisītos, nebūtu pat jāatceras ielikt mazgāties veļu, aiziet uz veikalu pēc vajadzīgajām saimniecības precēm vai samaksāt rēķinus - nu, tā būtu zelta dzīve ar minimālu stresu! Bet vairums sieviešu dara to visu (un daudzas vēl audzina bērnus) papildus darba slodzei. Es šādā scenārijā vienkārši neredzu, priekš kam sievietei tās attiecības ir vajadzīgas. Padarīt savu dzīvi grūtāku? Es nedomāju, ka tāda tipa vīrieši ir dižs morālais atbalsts.
Bet mums ir kaut ka iegājies, ka viss ir sieviešu atbildība un sieviešu vaina. Un sievietes arī meklē sevī vainu, kad rodas kādas problēmas, un atsakās pieņemt, ka vaina ir neefektīvās attiecībās vai stumdāmā un gūstāmā partnerī. Tā kā otru tā cilvēku tā vienkārši neizmainīsi, tad sievietes sāk meklēt, ko mainīt sevī - cerot, ka otram pēkšņi kaut kas "atvērsies" vai ka vismaz pašai vairs tā problēma netraucēs. Bet ļoti daudzas sievietes negrib pieņemt to, ka dažreiz labākā stratēģija ir vienkārši izbeigt attiecības ar cilvēku, kas negrib uzņemties savu tiesu atbildības, un mēģināt atrast kādu, kurš grib.