11 vai 12 gados, neatceros. Krustmāte aizveda izdurt ausis. Forši, patika, arī tagad patīk, neskatoties uz to, ka katru dienu staigāju vienos un tajos pašos auskaros, nemainu ikdienā. Tikai, ja uz svētkiem, piemēram, kāzas, liela jubileja, pasākumi utt. Tas gan vairāk ir nevis tāpēc, ka man slinkums vai negribas, bet ausis ir vairāk nepieņem sudrabu vai parasta metāla auskarus, tikai zelta.(un zelta es nevaru atļauties piepirkt pilnu kasti:-D:-D) Es gan visiem auskariem kājiņas esmu noklājusi ar nagu laku, tas palīdz to pasākuma dienu nostaigāt. No parastā metāla vai sudraba auskariem momentā pampst, svilst un sāp ausis, paliek sarkanas. Un sāp tā, ka pat pieskarties īsti nevar, kur nu vēl tās mokas, lai izņemtu auskaru, nerunājot nemaz, lai izņemtu riņķu auskarus:-D:-D