Izdūru, ja nemaldos, 12-13 gadu vecumā. Pusaudžu gados radās ašā ideja, ka vajag tuneļus, bet, par laimi, laikus attapos. Vienā ausī ir viens caurums, otrā divi no kuriem otrajā jau gadiem ilgi ir mazs riņķītis. Auskarus kā tādus ikdienā nevalkāju, ielieku ļoti reti uz svinīgākiem pasākumiem. Bet esmu sapratusi, ka man tā ir ar jebkāda veida rotājumiem. Agrāk nevarēju iedomāties sevi bez gredzeniem, ķēdītēm aprokām, ap kaklu, auskariem ausīs... Tagad nevalkāju vairs neko no tā visa, jo traucē.