Ja godīgi, tad jāsaka, ka šajā situācijā man tomēr gribas nostāties autores pusē. Nesaku, ka pārspīlēta greizsirdība, kašķi par ir it kā sīkumiem un pārmērīgs perfekcionisms ir kaut kas ļoti labs, taču, tai pat laikā, man rodas sajūta, ka vīrietis vai nu nesaprot ko dara nepareizi vai arī tīšām izaicina draudzeni. Mans dzīvoklis ne vienmēr ir perfektā kārtībā, tāpēc necelšu traci par izdzertu un uz galda aizmirstu tējas krūzi, taču man nebūtu pieņemami, ka dzīvoklī uz grīdas kā kājslauķi mētātos krekli vai kaut kur viesistabā atstāti šķīvji ar jau piekaltušu ēdienu pie tiem. Netīrajiem traukiem ir vieta izlietnē, drēbēm - veļas grozā. Es to neuzskatu par dresūru vai centieniem pārraudzināt, bet pēc vēlmes otru radināt pie kārtības. Atvainojos, bet cik stulbam jābūt, lai, pēc n-tajiem kašķiem, redzot, ka otru cilvēku tas neapmierina, nevarētu to kreklu iemest veļas grozā, tā vietā, lai atkal nomestu uz grīdas? Tāpat arī dzeršana... Nedomāju, ka sievietei, kura pusi nedēļas dzīvo citur, atbraucot pie savas otras pusītes, būtu jābūt priecīgai par jau sadzērušos vai iereibušu vīrieti. Ja vīrietim elementāra kārtība ir sveša lieta, bet alkohols neatņemama ikdienas sastāvdaļa, es pilnībā spēju saprast, ka sieviete trako. Ja iepriekšējās attiecībās tas viss nav bijis, tas ir rādītājs, ka ne jau sieviete ir vienīgā vainīgā, kura trako un visiem ēd nervus aiz neko-darīt.
Es nezinu... ja nesanāk šo visu risināt ar sarunām, tad varbūt pāru terapija? Ja godīgi, grūti kaut ko konkrētu ieteikt, jo pati līdzīgam stāstam reiz gāju cauri, bet, saudzējot savus nervus, nolēmu aiziet, atstājot čali vienu ar visām viņa izmētātajām zeķēm uz grīdas un aliņiem bez kuriem, citēju, "vakars nav izdevies un nevar atslābināties". Nu i naf*g.
201
