Pretendēju uz nomināciju "sliktākais padoms Cosmo/Lilit vēsturē", bet ieteikšu sākt meklēt citu, neejot prom no esošajām attiecībām, kurās, pieņēmu, izņemot bērnu jautājumu viss pārējais principā apmierina.
.
Nē, nejau skriet krāpt un kaut ko aiz muguras darīt, tik cūcīgi neieteikšu rīkoties, bet - sāc pievērst uzmanību, kādi vispār dabūjami vīrieši tavā apkārtnē ir, vai ar kādu no viņiem vari izteloties attiecībās, sāc jau morāli noskaņoties ka viss, plenty of fish in the sea. Nu un tad jau paliks skaidrāk, ir vērts iet prom vai nē. Jo nu, ja tev ir mērķis tuvāko pāris gadu laikā tikt pie pārīša foršu bērņeļu, tad gadu mocīties ar dramatisku pēcšķiršanās traumu, mācīties atkal iet uz randiņiem, "plāksterattiecības" (ja ticam stereotipiem), utt - tas viss ir laika tērēšana. Meties jaunā dzīve brīva un bez važām, nevis ar vilšanos, neuzticību bikšaiņiem, sliktām pieredzēm un "kā būtu ja būtu" domu pilnu galvu.