Es arī esmu bijusi šajā pozīcijā, izvēlējos drošo variantu un esmu laimīga par savu izvēli, tiesa, drošais variants man tiešām simpatizēja un man ir jūtas, kas tikai palielinās. Pirms tam pāris gadus pavadīju kā amerikāņu kalniņos - te ļoti labi, te ļoti slikti (nedrošais variants)- un tagad, kad pagājis laiks, sapratu, ka ir tiešām daudz, daudz labāk, kad nav šādu pārlēcienu, kaut arī pašā, pašā sākumā bija lielas šaubas par izvēli. Tagad man šaubu nav. Negribētu atkal nestabilas attiecības, tas ir mazohisms pret sevi, kur nu vēl tādās radīt pēcnācējus! Domāju, ka agrāk vai vēlāk tāpat tas beigsies ja ne ar šķiršanos, tad ar krāpšanām, kāpēc tur vēl iesaistīt bērnus? :o
Nepiekrītu arī, ka, sastopoties izvēlei, neviens nav īstais. Arī ejot uz randiņiem, piemēram, Tinderī, tu skaties un izvēlies no vairākiem, satiecies ar vairākiem. Reti kad var tā trāpīt ar pirmo satikto. Turklāt - kas gan ir īstais? Īstais ir tas, ko mēs izvēlāmies par īsto. Viss ir mūsu rokās, mūsu rokās ir ciest vai mūsu rokās ir būt harmonijā ar sevi un partneriem un abos variantos tas būs tas, kas dotajā brīdī tev ir īstais. Neesmu dievticīga vai māņticīga un neticu tam, ka kaut kur ir vīrietis, kas piedzimis konkrēti man.
Protams, nav jāizvēlas kādu, pret kuru nav jūtas, ja nav jūtas, meklē trešo.