Palīdziet ar pieredzes stāstiem par SUNI

Es varbūt kļūdos, bet vai mazo šķirņu suņiem nav tā, ka viņiem biežāk vajag uz wc un tāpēc pārsvarā viņi to dara iekštelpās? Tādēļ arī mazo suņu saimniekiem vienmēr ir mājās tie pamperveidīgie paklājiņi?
Man ir suns no "lielajām šķirnēm", bet dzīvo pārsvarā mājā. Kad bija kucēns, tas bija skaidrs, ka grūtāk ar saturēšanu, disciplīnu. Tad paaugās lielāks, taču raksturs nav no tiem vienkāršākajiem un dažreiz mājās gaida "dāvanas". Mana metode ir iebāzt suņa degunu viņa sataisītajā šmucē, sabārt, nerunāt / nespēlēties ar viņu tajā sliktajā dienā. Diezgan ātri saprot, ka ir savārītas ziepes un nāk atvainoties. Tad kādu laiku miers un iet uz wc tikai ārā.
Bet pieļauju, ka ar mazajiem suņiem ir citādāk...

Nē, mazajiem suņiem nevajag biežāk uz wc un, ja suns tiek vests vismaz 2, vēlams 3x dienā laukā, tad viņam nebūtu jābūt vajadzībai pēc nokārtošanās iekštelpās.
Neko diži vairāk par uzslavēšanu nokārtojoties ārā izdarīt nevar. Sabarot par nokārtošanos iekštelpās.. viņš nesaprot līdz galam un "nāk atvainoties" pārsvarā tāpēc, ka saimnieks ir dusmīgs un nespēlējas ar viņu. Jā, reizēm saprot, bet ļoti bieži nē.
Vai iekštelpās kārtojas noteiktā vietā? Un vai ārā ir vieta, kur varētu uztaisīt par "wc"? Ja ir, tad samērā labi mēdz palīdzēt speciāli pilieni, kuri, manuprāt, darbojas uz nosacījuma refleksa izveidi, attiecīgi - uzpilina vispirms vietā, kur vienmēr tas tiek darīts, pēc tam uzpilina laukā (regulāri, jo smarža ātri pazūd) un tad darīs tās lietas tur.
Varbūt jāmēģina dažas dienas upurēt un uzturēties tomēr ilgi laukā? Protams, darbs un nevar, bet brīvdienas. Pacenties izvest uzreiz pēc pamošanās un 10min pēc maltītes, jo tajā laikā visbiežāk nokārtojas un tad jau necietīsies, lai ietu iekšā.
Vēl varbūt var mēģināt iziet ar kādu citu suni laukā, kas dara visu ārā, jo suņiem urināciju izsauc arī cita suņa urīna saošana. Tādā veidā viens no otra arī meitenes bieži no puikām iemācās kāju pacelt, lai arī tas viņām nav nepieciešams.

Sabarot par nokārtošanos iekštelpās.. viņš nesaprot līdz galam un "nāk atvainoties" pārsvarā tāpēc, ka saimnieks ir dusmīgs un nespēlējas ar viņu. Jā, reizēm saprot, bet ļoti bieži nē.

Droši vien tas ir atkarīgs no suņa. Mans suns brīnišķīgi saprot, par ko ir sabārts. It īpaši, kad pieeju pie tās vietas, kur noziegums bija izdarīts, un jautājot, suns uzreiz nokaunējas, aste pieplok, u.c. dažreiz amizanta reakcijas, visu lieliski saprot ;)

Boss - jā, es arī uzskatu, ka mans suns ļoti labi saprot tādas lietas. Piemēram, kopš vienu reizi sagrauza lādētāju un tas man pārnākot tika nomests uz zemes viņai blakus (nobijās nu ļoti) neviens vads vairs nav sagrauzts. Bet kopumā tiek pieņemts uzskats, ka suņi to asociē ar saimnieka negatīvo reakciju, kā dēļ tie jūtas slikti.

2 mēn vēl maz. varbūt nav sapratis, kas jādara un kāpēc. ved tā lai redz ko citi suni dara un lai var paošņāt viņu čuras. tad ar laiku sapratīs. mans suns kādus 2-3 men arī izmantoja gan ārā (kopš ārā sākām iet) , gan mājas wc. tad vienā dienā izdomāja , ka tikai ārā darīs lietas un cietās.
tāpēc es domāju, pacietību.

Kad mans suns bija kucēns, šo pasākumu apguva diezgan lēni. Gājām ārā, sākumā biežāk, ar laiku pagarino starplaikus. Kamēr bija pavisam maziņa, mājās nolikām paklājiņu, jo ne vienmēr bija kāds, kas varēja pietiekami bieži izvest. Tā nu pamazām, līdz ~9mēnešu vecumam varēja jau normāli paciesties. Ļoti svarīgi ir suni izvest uzreiz pēc pamošanās un pirms gulētiešanas, vismaz sākumā.
Ļoti neiesaku darīt kā Boss teica (bāzt suņa purnu). Skumji, ka vēljoprojām cilvēki dara šādas lietas, kas ir briesmīgs mantojums no padomju laikiem. Suns nav varējis izturēt, tā jau jūtas slikti, ka mājās nokārtojies, un tad atnāk saimnieks un vēl kaut ko tādu izdara..
Ja nav noslēpums, kur tu ej uz suņu skolu?
Vajag vienkārši pacietību un laiku, jāsaprot, ka tas suņuks ir vēl tikai bērns, mazu bērnu taču arī neviens nesoda par to, ka pietaisījis bikses. :-)

Mana pieredze bija diezgan līdzīga - saņemu nepotētu, bet jau prata čurāt tikai uz paladziņa. Pirmo gadu tā arī neiemācījās ārā neko darīt -speciāli devos pat 4 stundu pastaigās (brīvdienās), suns cietās līdz mājām un tad pa taisno uz paladziņa. Jau domāju, ka tā būs visu dzīvi, līdz viņas otrajā vasarā atvaļinājumu pavadīju mājā ar dārzu - tā ka'tur sēdējām laukā teju visu dienu, citu vietu nebija, sāka čurāt laukā. Atbraucot mājās sāka čurāt tikai tuvajā parkā, kas acīmredzot viņai asociējas ar dārzu. Nu un pamazām viņai radās apjauta, ak arī līdz parkam nav jāciešas, tagad izejam no kāpņutelpas, nodara lietu - un tad varu variēt maršrutu, jo tikai pa parku gadiem staigāt apnīk. Protams, ka sākumā par katru nokārtošanās reizi laukā ļoti slavēju. Tiesa, staigāt vedu 2 reiz dienā, bet čurā viņa 3 reiz - vienu naktī, tā ka paladziņš manā mājā nav pazudis. bet noder, ja esi nolicies slims tā, ka nevari kustēt vai laukā vētra - tad var arī neiet, suns aizies uz savu paladziņu (tādas neiešanas tiešām ir vien gadā pāris reizes). Nezinu gan, vai tev mana pieredze palīdzēs, bet nu tāda man ir.

Mana sunene ārā iemācījās nokārtoties tikai ap 9.mēnešu vecumu. Sākumā arī mācēja tikai uz avīzes mājās, ārā gājām tikai pastaigā, bet visas lietas tika darītas mājās. Ievērojām, ka viņa kārtojās uzreiz pēc tā, kad paēd, līdz ar to sākām vest viņu ārā neēdinātu un ārā piebarojām ar gardumiem, lai izsauktu refleksu, vasarā, kad braucām uz laukiem, ēdinājām ārā, un tā palēnām kaut kā iemācījām. Galvenais pacietība un viss sanāks. :)

Man arī mazs sunītis dzīvoklī. Adoptējām, kad viņš bija 2 mēnešus vecs un nebija radis ārā kārtoties. Sākumā bija traki- staigā ar viņu ārā cik gribi un viņš ne par ko nekārtosies. Tikko ieiesim dzīvoklī, tad gan pačurās vai pakakās. Pēc ciešanās ārā citreiz viņš nenoturējās pat līdz dzīvoklim un kāpņu telpu pietaisīja, bet nu skaidrs bija viens- sunim galvenais bija kārtoties telpā. :-D Viņš ilgi nesaprata, ka jākārtojas ārā, bet tikko kā es redzēju, ka viņš taisās čurāt vai kakāt vai ir jau to izdarījis, ķēru padusē un no 4. stāva dzīvokļa skrēju ārā un liku zālītē un stāstīju, ka ārā jāčurā :-D Citreiz arī nakts vidū. Plkst. 4 naktī, ārā vēss pavasaris, bet, ja sadzirdi, ka suns dara kaut ko aizdomīgu un gribi, lai viņš iemācās kaut kādu disciplīnu, tad jāķer katra izdevība viņam parādīt kā ir pareizi. Pēc vairāk kā mēneša suns bija sapratis, ka drīkst kārtoties arī ārā (pieļauju, ka daļēji palīdzēja tas, ka viņš redzēja un saoda kā to dara viņa sugasbrāļi), tomēr tad vēl pailgi tika piečurāti arī paklājiņi dzīvoklī, ar visu to, ka gājām pastaigāties 3x dienā. Tagad vairs nav problēmu un puika turās un nesūdzās arī, ja ir SOS situācija kad sanāk pastaiga tikai 2x dienā, lai gan skaidrs, ka sunītim grūti un tādas dienas cenšamies pieļaut pēc iespējas mazāk.

Suns nav varējis izturēt, tā jau jūtas slikti, ka mājās nokārtojies, un tad atnāk saimnieks un vēl kaut ko tādu izdara..

Tici man, suns nejūtas slikti, ka mājās nokārtojies, viņam ir vienalga :) viņš saimnieku satiekot luncina asti un priecājas, viņam nav ne mazākās vainas sajūtas par to, kas izdarīts (tāpat kā ar sagrauztām mantām, u.tml.). Tāpēc suņi ir jādisciplinē, jāmāca un jāattīsta. Nevis jāiedomājas, ka par 500 eur sagrauztām kurpēm viņam ir baigi žēl :D Suņa mācīšana ir ne tikai gardumu došana par labu rīcību, bet tā ir arī sabāršana un sodīšana.

Boss piekrītu, ka jāmāca ir, kādreiz arī jāsoda. Bet sodīt par to, ko suns izdarījis iespējams pirms vairākām stundām, ir pilnīgi bezjēdzīgi. Sodam ir jāseko uzreiz pēc sliktās rīcības. Ja tavas kurpes bija kucēnam pa ceļam, tad tā ir tikai un vienīgi tava vaina, jo kucēns ir bērns, viņam mainās un niez zobi. Suni var mācīt un attīstīt arī bez vardarbīgām padomju laiku metodēm, ir tikai vajadzīga pacietība. :-|

Nabaga Boss suns.... viņš nesaprot par ko tu viņam degunu mēslos mērcē un nekad arī nesapratīs. Viss ko viņš saprot ir, ka saimnieks ir nikns, neuzticams cilvēks ar kaut kādām psihiskām novirzēm. Jēga lamat ir tad, ja - a)suns zin, ka ārā to jādara, b)viņš tiek pieķerts čurājot. Visādi citādi - tā ir tikai un vienīgi TAVA vaina, ka viņš ir nokārtojies istabā. Tu viņu neizvedi laikā ārā. Viņam vajag - kur to darīt, ja ārā neviens neved? Viņš varbūt centās noturēt, cietās jau 3h un dīdijās pie durvīm, bet ārā neviens nelaiž, tā vajag, ka pa acīm spiež ārā, ko viņam nabagam darīt? Uzsprāgt vai? Savu degunu tajos mēslos mērcē, ne nabaga suņa, kam citas izvēles iespējas, kā nokārtoties uz grīdas, vispār nebija!
Karcha, baigi viegli nebūs. Varianti, ko es esmu mēģinājusi ar ziemas kucēniem, kuri nesaprata, ka var čurāt arī ārā - iedod dzert, labi daudz, paniņas, buljons, nu vienalga, ko lai sadzeras riktīgi un ejat ārā uz ilgu. Cik ilgi cietīsies, ja tiešāaaam vajag, nu tā, ka tek jau? Kaut kad tas notiks un tad SLAVĒ kā nenormāla, līst kārumu lietus, suns tiek čubināts, bužināts, lec , skrien, spēlējies, visādi izrādi savu sajūsmu, lai suns saprot, ka viņš izdarija kaut ko baigi super. Otrs, ja čurā uz paladziņa, nes paladziņu ārā, reizēm sāk to darīt tādā veidā, tad arī slavē un ar laiku to paladziņu samazini, griez nost pa gabalam, līdz beigās pazūd pavisam. Var nest jau sačurātu, varbūt sasaistīs ar savu tualeti iekšā. Trešais - kā čurā, ķer un tādu čurājošu nes ārā. Ja dzīvo 5. stāvā un tā nav opcija - sasit plaukstas, uztaisi citu troksni, kad redzi, ka tūlīt būs un nes ārā un stāvi, nekas nenotiek, iekšā un vai nu piesien to suni sev klāt, lai nevar aiziet un pačurāt vai ieliec būrī un pēc 15min atkal ārā un tā kamēr pačurā. Un PALADZIŅU PROM! Ja gribi, lai čurā ārā, tad nejauc sunim galvu un nav iekšā nekādas tualetes, nekur!

Daudz +++ Harmony rakstītajam :-)

Meitenes, es nemaz nemēģināšu jūs pārliecināt par to, vai mans suns ir nabags vai nē, kas viņam spiežās ārā pa acīm, un cik ilgs laiks pagājis no / līdz. Es šim teiksim nevaru piekrist "SLAVĒ kā nenormāla, līst kārumu lietus, suns tiek čubināts, bužināts, lec , skrien, spēlējies, visādi izrādi savu sajūsmu, lai suns saprot, ka viņš izdarija kaut ko baigi super. ", bet ja vēlaties būt sava suņa vergs vai klauns, tad var arī šādi izklāties. Pačurāt ārā ir fizioloģisks process, nevis tāds sasniegums, ka jābučo pakaļa. Turklāt, jūs runājat par kucēniem. Viņi "satur" īsāku laika posmu.

Ja tavas kurpes bija kucēnam pa ceļam, tad tā ir tikai un vienīgi tava vaina, jo kucēns ir bērns, viņam mainās un niez zobi.

Mans suns pat tad, kad bija kucēns, jau prata - atvērt istabas durvis (rokturi), atvērt skapjus (ar bīdāmajām durvīm), uz pakaļkājām paņemt no galda to, kas ne suņa vēderam domāts, u.c.;-) Pēc jūsu loģikas man jāslavē un jālēkā no sajūsmas, ja viņš ir sēdējis mierīgi uz vietas? :-D

Boss taču neplāno bērnus?

Liels paldies visām par noderīgiem padomiem! :-),
Apbruņošos ar lielāku pacietību.
Suncis ļoti mīļš un nesodu, ja kādreiz netrāpa uz paladziņa.
Ar to īstā brīža noķeršanu mums iet visādi joki, spēlējamies, metu viņam bumbiņu un nesaprotu kapēc nes atpakaļ ilgāk nekā parasti, mums tas ir pāris sekunžu jautājums, kad skaties citā virzienā un peļķīte gatava:-D
Šobrīd esmu paspējusi noķert 2 reizes, parasti arī vedu ārā noteiktu laiku pēc ēšanas un dzeršanas.
Laikam ,paveicies ar iegādes gadalaiku,, plānojam kādu laiku atpūsties ārpus Rīgas, tur arī suns varēs izskrieties un darīšanas kārtot.