Sveikas! Nedaudz mulsinoša “problēma”, bet ceru, ka kādai būs kāds ierosinājums vai pieredzes stāsts.
Nesen pārcēlāmies uz savu mājvietu, kas atrodas ārpus pilsētas. Apkārt ir pļavas, mežs, attāli kaimiņi, ražošanas zona ar pāris ražotnēm. Tuvu otras puses ģimenes māja. Pazīstu šo vietu jau gadus trīs, četrus, tā nav man sveša, bet problēma ir tāda, ka nejūtos droši, pārņem bailes un neomulīga sajūta, kad esmu šeit viena. Tās pļavas, koki un brikšņu kopaina mani dara stresainu. Ja kāds ir mājās, tad droši dzīvoju pa lauku, darbojos dārzā, kad esmu viena tikai ar piespiešanos spēju iziet tuvumā pie mājas. Nav tā, ka ar laukiem nav bijusi darīšana. Pati esmu bērnību pavadījusi laukos, braukājusi pie vecvecākiem, arī uzaugusi piepilsētā, kur māja, pagalms, tiesa gan blakus tuvu kaimiņi. Visu laiku nepamet tā sajūta, ka esmu viena un ja kaut kas notiks, neviens man nespēs palīdzēt. Vai tā ir ieilgusi adaptācija, vai nepieciešama speciālista konsultācija? Paldies jau iepriekš! :-)
493
