Protams, ir jau viegli teikt, ka ar laiku iemīlēsi sevi tādu, kāda esi, ka atliek tikai satikt pareizo vīrieti, ka mīlēs ne jau tikai krūšu dēļ un tādas krūtis ir normālas utt., taču, manuprāt, tā runāt viegli ir tām sievietēm, kurām krūtīm ir vismaz kaut kāda forma, nevis pilnīga nulle. Ticiet vai nē, taču ir sievietes, kuras pirmām kārtām grib patikt sev, nevis vīriešiem, tāpēc spēju saprast kā jūtas sieviete, kura uzskata, ka kāda ķermeņa daļa (konkrētajā situācijā - krūtis) nav tāda, kā sieviete vēlētos, lai būtu. Zinu, ko runāju, jo manai mammai ir tieši tādas krūtis, un viņa tikai tagad atzīst, ka visu mūžu kompleksojusi par savām krūtīm un ar skaudību skatījusies uz sievietēm, kurām krūtis ir. Un tam nav nekāds sakars ar vīriešu uzmanību vai sabiedrības uzspiestiem skaistuma standartiem, bet ar to, kā sieviete jūtas savā ādā. Ne vienmēr sanāk sevi iemīlēt, līdz ar to izteikumi "būs jau labi, ar laiku iemīlēsi" u.c., man nedaudz atgādina tādas virspusējas frāzes.
Ja par tēmu, tad daudz variantu te neredzu. Kā jau Mischa rakstīja - krāj naudu operācijai. Ja sakrāsi un joprojām gribēsi operāciju veikt, tad uz priekšu. Ja tādas vēlmes vairs nebūs - arī labi.