Esmu 2.kursā, kopā būtu tikai 3 gadi līdz bakalauram, nav tā, ka nu galīgi neinteresētu nekas no tā, ko mācos, bet ir jau palicis garlaicīgi un visus darbus daru ar piespiešanos, tagad sesijā vispār neko negribas kārtot.
Joma ir nu tāda vairāk sev for fun, ne kas būtisks, ko nākotnē tieši šī izglītība man dotu. Ka tikai ir tas bakalaurs un ko citādāku varētu vēlāk maģistros. Daudz esmu domājusi par to, ka tagad savos jaunajos gados nevaru tik labi saprast un novērtēt to, ko studēju, jo nevaru veltīt tam visam tik daudz laika, cik vēlētos. Es arī strādāju vairāk kā pilnu slodzi darbā, jo vienkārši sevi ir kaut kā jāuztur un nav opcijas tikai mācīties.
Divi gadi tā pa darbu un ar uni, nekur tālāk neesmu tikusi, kāda bedre bija, tā arī ir... Sāku saprast arī to, ka pēc gada jau nekas nemainītos, tāpat kaut kāds studentu tipa darbs, kas nogurdina nenormāli un algas ziņā neko nedod. 6 mēnešus tagad esmu vienā darbā tīri pieredzes dēļ, esmu ko lietderīgu sev arī iemācījusies, tikai tas man ir un paliek pagaidu darbs, ko gadiem strādāt nevēlos.
Studiju izvēle man bija nepārdomāta, vajadzēja uzreiz pēc vidusskolas studēt un budžeta vietas arī bija svarīgas. Nebiju arī izdomājusi, kas ir tas, ko gribēšu strādāt nākotnē.
Tas, cik tagad no studijām esmu sapratusi, ir ka tādus darbus, ko ar šo izglītību varētu darīt, es negribētu. Kursā mums ir vairāki vecāki studenti, kas nav pa taisno no vidusskolas, viņiem arī mācībās veicas vislabāk un viņi ir "tur iekšā" kamēr es tur cenšos kursus neizkrist. Gadu mocīties ar darbu un uni vairs nevēlos, tas nav tā vispār pret mācīšanos, bet kaut ko citu un pārdomātu gribētu. Tad tie divi gadi, kas kā par velti man sanāk izniekoti. Man ir 20 tagad.