Kā izšķirties?

nav gadījumā tā , ka viņam tāds tizls humors ir, par to enerģiju un par to ka cer ka nebusi majas, jo man draugam ari ir tads melns humoriņš, bet es to saprotu un kopigi pasmejamies , pasutam viens otru 3 majas talak, un kaitinam viens otru 24/7. :D
Varbut tu to humoru isti nesaproti un tadel rodas konflikti.
Saku tikai savu domu, jo nezinu kas un ka jums tur isti ir.

Kā izšķirties vai vismaz progresēt šajā situācijā?
Kad viņš ir savā labajā garastāvoklī, uzsāc mierīgi sarunu un pastāsti kā tu jūties. Saki, ka tev ir svarīgs kontakts ar viņu, svarīgas šīs attiecības, ka novērtē viņa pūles, raizes, rūpes ikdienā utt., un gribi tās uzlabot, bet diemžēl jūties nesaprasta, aizvainota utt, kad viņš rīkojas tā un tā....ka tas jau ir tik bieži, stress sāk jau ietekmēt tavu veselību un esi pārdomās par jūsu attiecībām... Nu tas sākumam! :-)
Un tad ļauj viņam runāt un uzklausi.
Ja viņš uzbrauc pretī, tad izturi un vēl pamēģini mierīgi turpināt, bet es neticu, ka viņš varētu brukt pretī, ja reiz saki, ka ir normāls, kad labā garastāvoklī, un viņa interesēs arī būtu taču attiecības saglabāt (???).
Nu ja sāk brukt pretī, tad vari mierīgi atbildēt, ka nerunāsi ar viņu kamēr nenomierināsies un ej prom uz citu izstabu. Nosaki taču savas robežas un nepieļauj, ka viņš tās pārkāpj! Saki - kad esi gatavs runāt, es būšu blakus istabā, piemēram. Nav jācīnas ar vējdzirnavām! Tālāk jau atbildība viņa rokās! Ja viņš nerīkosies, tad ADIÓS MUCHACHO! :-D

Paldies par viedokļiem! Nu šodien viņš ir enģelītis, bijām uz jūru, visu laiku bučoja, bez maz vai turēja pie rociņas, mīļoja, tagad mājās iemiga klēpī utt. Nu katrā ziņš uzvedas kā parasti, varbūt toč nostrādāja tas, ka beidzu visu censties atrisināt, ignorēju replikas. Laikam pašam apnika :-D
Humoriņš viņam ir tāds specifisks, jādzird intonācija, lai saprastu, pats arī pēctam teica, ka par tām zemenēm izmetis joku, jo es viņas pirku, kad sastrīdējāmies.
Ieminējos, ka drīz vairs šito neizturēšu, samīļoja un teica, ka vienkārši man jāatslābst, ja viņš dusmojas un viss, viņš tāds ir, es varu mēģināt tikai uz to nereaģēt.

Nu forši ka jums kārtējo reizi viss nokārtojies. Jāgaida kārtējā lēkme kad taps kārtējā diskusija "vai šķirties?" :D

Es nesaku, ka esmu atmetusi domu par šķiršanos, tikai aprakstu situāciju :-D

Ieminējos, ka drīz vairs šito neizturēšu, samīļoja un teica, ka vienkārši man jāatslābst, ja viņš dusmojas un viss, viņš tāds ir, es varu mēģināt tikai uz to nereaģēt.

Tātad - Tu, mīļā, maini sevi, bet es palikšu esmu tāds, kāds esmu?
P.S. Cik izlasīju, Tu ļoti labi spēj sevi kritizēt.

man jāatslābst, ja viņš dusmojas un viss, viņš tāds ir, es varu mēģināt tikai uz to nereaģēt.

A na*** tev to vajag?

Ai, atvainojos - Tu, mīļā, maini sevi, bet es palikšu esmu tāds, kāds esmu?

Nu acīmredzot.. nez, man tagad daudz darāmā, darbi, eksāmeni, prakse, treniņi un viss cits, tad jau redzēs, bet paturu prātā, ka galvā esmu uz koferiem un jau pusceļā. Nav arī gluži tik viegli vienā dienā savākt mantas un prom, tagad pacentīšos vienkārši aprast ar domu, ka neveselīgas attiecības man nevajag un ar domās jau laidīšu cilvēku prom, tā arī pašai būs emocionāli vieglāk, jo šķiršanās uztveru visai raudoši utt utjp. :-D kā reiz tuvākā draudzene uz laiciņu Latvijā, būs iespēja izrauties

Nope, nope, nope. Mana labsajūta ilgtermiņā šķistu daudzkārt vērtīgāka par izdabāšanu partnera regulārajām, destruktīvajām krīzītēm. Vai nu viņš savācas un savas dusmas novada kur citur, vai dzīvo tālāk bez manis.
Protams, teju visiem ir grūtas dienas un vietas, kur nevar sevi izlikt, piemēram, kolēģi nokaitinājuši līdz baltkvēlei, bet darbā ārdīties nav pieņemts.
Tādēļ jau nav jāaizvaino partneris. Man pašai sanāk daudz dusmu nest mājās, bet es vnm viņam tā arī saku - esmu sliktā garastāvoklī, bet tev un tam, ko tu dari, ar to nav nekādas saistības. Vrbt pagrūti, no sākuma, uztvert, bet partneris vismaz nejūtas kā pēdējais s*ds, kas neko jēdzīgi nespēj izdarīt un otram izraisa dusmas. Arī tad, kad sanāk laist pār otru - jāmācas atvainoties un atzīt, ka saņēmis 'nepelnīti'..

Manam ex ar šo bija problēmas. Daudz dusmojās par visādiem niekiem, bija diezgan neciešams, kad izsalcis un rezultātā, kkā maģiski, tieši es dabūju 'neņemt galvā' u.t.t. viņa slikto attieksmi. Grūti, ja tā nāk kopā ar dažādām pret mani vērstām replikām, piezīmēm par to, ka šis nav labi un tas ir bezjēdzīgi. Tās stundas emocionālā diskomforta, atskatoties, nodarīja vairāk posta kā 'čubināšanās' spēja restaurēt.

Apbrīnoju tās sievietes, kurām vajag pāris bučiņas, ielikt galvu klēpītī un pačučēt, lai uķuķ visas sāpītes, bēdiņas un histērijiņas aizmirstos! Un puisis taču tikai visu laiku joko, meitenes, jūs taču nedzirdējāt viņa intonāciju! (l)
Gaidu nākamo diskusiju pēc pāris mēnešiem :-)

Griidas lupatinja jau atpakalj pie sava psihiski neliidzsvarotaa uzpiseeja :-D
Aplausus studijaa :-D

Vispār ko tur daudz domāt? ! Tā arī pasaki,ka tev viņa , ar dzīvi neapmierinatais raksturs ir līdz kaklam un tev vairāk negribās uz viņa neapmierināto ģīmi skatīties.(l)

Tā arī paliksi līdz nākami krīzītei?

Un puisis taču tikai visu laiku joko, meitenes, jūs taču nedzirdējāt viņa intonāciju!

Minci, varbūt joko, bet, ja Tava otrā puse, kuru mīli, justos sāpināta par tādiem regulāriem (!) jokiem, Tu turpinātu tādā pašā garā? Es nedomāju, ka viņam pilnībā jāmainās (nedomāju, ka tas ir iespējams vai vajadzïgs), bet liekas jocīgi, ka autore ir vienīgā šajās attiecībās (vismaz atsaucoties uz viņas rakstīto), kurai ‘jākoriģē’ savas jūtas un uzvedība. Katram savs, bet vismaz pagaidām izklausās, ka viņas loma ir būt viņa negatīvo emociju atkritumu spainim, ai, atvainojos, joku mērķauditorijai. Ja tie tiešām ir joki (par kuriem autore, acīmredzot, nesmejas), tad varbūt viņam pašam būtu vieglāk būt ar cilvēku, kuram ir līdzīga humora izjūta?

Pasedena, manuprāt, mincis to tieši tā arī domāja - ka autore aizstāv puisi un visur viņas vaina. Nu caur tādu humoru to savu tekstu, kā pretēju.

Aninavanina, ai, skaidrs - neuztvēru sarkasmu, laikam vēls :-D.

Atceļu jautājumu Mincim.(s)