Kā izšķirties?

Robert, kamēr Tu biji darbā, es savācu mantas un aizgāju no Tevis prom, jo Tev ir slikta enerģija.

Desmitniekā! :-D:-D:-D

Robert, kamēr Tu biji darbā, es savācu mantas un aizgāju no Tevis prom, jo Tev ir slikta enerģija.

Es balsoju par šo variantu:-D

Bet īstenībā esmu to novērojusi vispār jaunajā vīriešu paaudzē, ka tagad diezgan daudz tādu, kuri apvainojas par visādiem sīkumiem, paši kaut ko izdomā, tā kā riktīgas princeses, kuriem pa prātam grūti izdarīt. Un blakus tādiem Tu pat pati vairs nevari justies kā sieviete, jo viņam "sieviešu gājieni" lien laukā pa visām vīlēm.

Oj..mans arī ir riktīga drama queen, brīžiem aiziet pa gaisu vispār par neko (manā skatījumā par neko), uznāk tiešām kā tāds Pms. Visvairāk tajā kaitina tas, ka pats var izpsihoties un izlamāties ka tiešām liekas jāšķiras un jau pēc pus stundas viņš izliekas ka nekas nebūtu bijis un man kārtējo reizi ir tāds wtf what just happened :D
Bet nu es nopietni arī meklēju viņam psihoterapeitu :D

Es gadus 3-4 atpakaļ tā izdarīju un ne mirkli neesmu nožēlojusi. Iemesls nebija šādi strīdi gan. Bet jā, vienā sestdienā, kad viņa nebija mājās, vienkārši savācu visas savas mantas. Tā kā lielākā daļa tur bija mana, viņš palika bez lādētāja, segas un pat spilveniem. :-D

Zin kā, es pati vainīga, ka riktīgi uz visu reaģēju, cenšos par katru sīkumu izrunāties. Tagad tēloju, ka viss ok, daru savas ierastās lietas, ja viņš ko pajautā - normāli atbildu, pats tagad izklausās atmaidzis, piedāvā uz jūru braukt atpūsties. Es nezinu, kā šito izskaidrot, bet garasyāvoklis un dusmas par sīkumiem gluži kā manam tētim.... tiesa, tiešām mega sieviešu drāmas taisa. Cenšos no vienas puses saprast, pieņemt cilvēku, bet to daru tikai tad, kad esmu spējīga racionāli domāt. Līdz tam es pati uzvalkos par katru viņa sliktāku reakciju. Aj. :-D

Kā es Tevi saprotu.. Un es arī nezinu ko darīt lietas labā, bet aptuveni zinu savu kritisko punktu, kad es pateiktu - viss.
Grūti, ka mums ir ļoti daudz kā kopīga jau, arī dzīvnieki, dzīvojam kopā, nu, tas man kaut kā.. + ja es viņu iedomājos ar citu meiteni, man slikti paliek.

Savāc mantas kamēr viņa nav. Vari sagaidīt pie mājas un tad pateikt, kas notiek, un doties prom.

cormeum vai caur sms būtu pareizi? Diezgan skarbi, neko nepaskaidrojot. Izskaidroties un pēc tam pateikt, ka neredzi iemeslu palikt nebūtu labāk?

Priecīgs viņš tāpat nebūs visos iespējamos pamešanas veidos :)
Nav jau tā, ka iemeslu nevar apjaust :)

Man gan jau liekas, ka reizēm sajukšu prātā, bet ja abi saņēmās, tad esmu laimīgākā meitene pasaulē. Izrunā visu, kaut pa skarbo, lai saprot, ja nē, tad nav lemts.

No kolēģēm un visādām paziņām nevienu vien reizi esmu dabūjusi dzirdēt intensīvus sastrīdējāmies-pamīlējāmies-sastrīdējāmies-pašķīrāmies-pamīlējāmies-atkal kopā-atkal sastrīdējāmies-pašķīrāmies-salabām-pamīlējāmies-pastrīdējāmies stāstus. Beidzas viņi visi kā viens ar gaudojošu meiteni, vienkārši neadekvātu cilvēku, kurš kauc ar vienu muti par to, kādu mīlu ir zaudējis, ar otru muti lamā to kretīnu. Gribas vienkārši sapurināt, man jau nervi viņu drāmu netur. Bet pašām izskatās ka patīk, pat kaifu sagādā būt par upuri un vēl darbā kolēģiem vaimanāt "paskaties, kādi man zili rinķi, visu nakti raudāju"
Saprotu, ka cilvēki ir dažādi, bet strīdēties, ortu saukt par egoistu, sazin vēl kā un pārdzīvot kartu nedēļu par kašķiem... Nu nē, tas ir slimīgi kaut kā. (t)

Ai, nemāku pievienot bildes. :-D

Dzervenes:
1. internetā ņemto bildi atver jaunā lapā, lai adreses galā būtu jpg. vai jpeg.
2. adresi nokopē un iemet šeit teksta lodziņā
3. adresi vēlreiz iezīmē un uzspied uz otro ikonu no labās puses - to starp hipersaiti un citātu
4. pārbaudi pirmskatu, vai izdevies
;-)

Atceros tavu iepriekšejo tēmu, kur viņam vajadzēja zināt vai būs kas kāmīti pabaros,vai kas tāds un tev 3dienu laikā jādod sms par tavām mantām:-|, varētu viņu pamest līdzīgā stilā:-D, Čau, gribēju pateikt,ka tavu kāmīti nebūs kas pabaros vairs, izņemot tevi.
P.s mantas savaksu 1-2 dienu laikā:-D

Ne par bildi:
Zinas tante, paldies, tagad zināšu! ;-)

Aaa tas ir tas kāmīš džeks :D
Tad gan vienkārši izbeidz to murgu

kāmīši? Ko es palaidu garām? :-D

Tu nevarēsi izšķrties, jo man ir aizdomas, ka Tu intuitīvi jūti, ka Tev tās attiecības vajag vairāk, nekā viņam. Tāpēc arī viņš piesienas par sīkumiem, jo Tu viņu nu jau vienkārši kaitini. Varbūt attiecību sākumā viss bija labāk, bet tagad ar katru brīdi kļūst sliktāk, vai ne? Nodarbojies ar sevi, sporto, mācies, lasi, un mēģini tik daudz neanalizēt attiecības vai, dieva dēļ, "nerisināt tās", jo izskatās, ka nesaproti, kas notiek un tas nav tik vienkārši, kā te daudziem šķiet. Ievēro distanci un neuzmācies. Nodarbojies ar sevi. Tas kādu īsu brīdi var palīdzēt. Tālāk jau jautājums, vai spēsi pietiekami īsā laikā kļūt "interesantāka" viņam, atjaunot līdzsvaru, jo man ir aizdomas, ka attiecībām diemžēl ir tendence kkā izdegt ar laiku, sevišķi šādās situācijās, kad nelīdzsvars jau ir ielaists tik tālu.

quantum, paspiežu roku par Tavu viedokli un pievienojos tam. ;)
Tak skaidrs, ka ne jau zemenes vainīgas vai kāds cits "atribūts". Varbūt arī ne Tu un pat ne viņš. Pati šobrīd izdzīvoju līdzīgus trağikomiskus izgājienus un tas, ko esmu sapratusi, bet vēl nevaru pieńemt, ir, hmm, kā lai tā mīlīgāk pasaka... Ir padzisušas ogles, kurām papūt virsū un atkal uzšvirkst silta un mīlīga uguntiņa, un tad ir tādas, kuras vari pūst, rušināt un censties uzčubināt bikses pielikdama, bet nekā vairāk par kodīgu dūmošanu tur izdabūt nevar. Jo jāpūš un jāgrib pūst ir diviem. :D
Kā vienkārši ņemt un izšķirties? Nav ne jausmas.

Šī jau ir Tava otrā tēma, kur esi izmisumā par šo nelīdzsvaroto personu. Tātad Tu pati labi apzinies, ka tas viss NAV normāli. Man nebūtu pacietības tādam bullshitam. Vienkārši aizej. Nav baigi jāprāto, kā to viņam pateikt, šis cilvēks Tev pārmet pat lietas, kuras dari pareizi, viņam nekad nebūs labi. Tu kādreiz esi domājusi par to, kādas attiecības vēlies? Šīs ir tādas attiecības? Ja nav - ej prom un dabū ko labāku. Ja negribi iet - nu tad ciet un pieņem visu, kamēr esi novesta līdz nervu sabrukumam.