Puisi nenolikšu, bet man arī bija agrāk situācija, kad zināju, ka gribu šķirties un ka jāškiras, bet nezināju kā.. Ļoti grūti bija, visu laiku šaubījos. Nu vienīgi ilgāku laiku bijām kopā, ja es to būtu izdarījusi pēc gada kopā būšanas, būtu bijis daudz labāk :D Bet es pat nezinu, kā man beigās tas izdevās, vnk saņēmu sevi rokās un teicu- krāmējam manas mantas un vedam prom. Ok, sakrāmējām, vedām, sāku jau atkal šaubīties par savu izvēli pa ceļam, bet nu neko, kko pie manis vēl runājām un vnk redzēju visā sarunā, viņa rīcībā un vispār visā viņā atkal to, kas viņš vienmēr ir bijis un kas man riebās un kkā vienkārši pateicu viņam- klau, tev nav jāiet prom? Liku viņam aiziet, tad viņš rakstīja, ka negrib šķirties, uz ko viņam atbildēju, ka lai viss paliek kā ir. Un viss, nedēļu paskumu un pēc tam jutu tikai un vienīgi atvieglojumu :D Tā kā vienīgais, ko es varu ieteikt- vnk saņemties, lai gan tas nav viegli, zinu.