1. Tā kā visu, ko Dalailama pauž, var izlasīt par velti, pasākumam ir tikai simboliska nozīme.
2. Tas, ka par dievvārdiem jāmaksā tik kruta maksa, īstus ticībniekus tikai aizbiedēs. Savukārt, šī lielā maksa uzskrūvēs Dalailamas vērtību citādi domājošo apziņā. Vai tie pēdējie ieklausīsies Dalailamas idejās (ja neskaita trulu vārdu atkārtošanu) - spriediet paši.
3. Vairums to, kas tur aizies, to darīs, galvenokārt, tāpēc, lai redzētu slavenību. Tas norāda uz to, ka šie cilvēki paši sevi vērtē gaužām zemu.
4. Pasaulē ir ļoti daudz cilvēku (relatīvi gan ļoti maz) ar gaišām domām, tikai viņiem nav palaimējies nokļūt augstā amatā vai nav bijusi vēlēšanās to darīt. Tāpēc Dalailama varētu būt tikai viens no daudziem dievišķu ideju paudējiem.
5. Pieņemsim, ka Dalailamas ceļojums kaut kā jāapmaksā. Tas prasa salīdzinoši maz naudas. Lielākā daļa naudas, droši vien, nonāks Skonto halles īpašnieku kabatās, kuri Dalailamu izmantos, lai gūtu peļņu. Tiktāl nebūtu nekas pārsteidzošs. Taču interesanti ir tas, ka Dalailama netiešā veidā atbalstīs šo naudas kāšanu (cik viņš ieliks savā kabatā - nezinu). Tagad pieņemsim, ka Dalailama apzināti izmantos šo simbolisko ceļojumu savas peļņas gūšanai no tiem, kam viņa idejas ir bijušas nebijušas, jo, kā jau 2. punktā norādīju, pārējie visu to pašu mierīgi var palasīt internetā par velti. Un kaut kā aizdomīgi bieži viņš iemīļojis Latviju. Abos gadījumos izpaužas kalpošana diviem dieviem vienlaikus - idejām un naudai. Šaubos, vai budisms to atzīst.
6. Ja kāds cilvēks ir ar ģeniālām idejām, tad par šīm idejām ļaudis nesteidz maksāt. Zinātnieki ir laimīgi, ja viņiem par savu darbu publicēšanu pašiem nav jāpiemaksā. Tas ir tāpēc, ka jebkura ģeniāla doma ir ķecerība, kas tautai nepatīk. Visnesenākais un visizcilākais piemērs ir Alberta Einšteina izdomātā un pasludināšanas brīdī experimentāli nepārbaudītā vispārīgā relativitātes teorija. Arī Jēzus idejas tā laika garīdznieki uztvēra kā ķecerību.