Bakalaura rekordi u.tml.

3 non-stop diennaktis 70+ lappuses, atzīme - 9

Atvainojos, atzīmju vietā gribēju jautāt pēc laika, kurā uzrakstīts.

Aether, malacis! Un man, tātad, ir visas iespējas un vēl vairāk! :D

Nekad neesmu sapratusi, kā var bakalauru/maģistru uzrakstīt nedēļas laikā. :-D bet vēl vairāk nesaprotu, kā var tā nomarinēt? Tas ir mazohisms pret sevi:-D

Vēl?

Es arī biju pēdējo brīžu rakstītājs (pārmetumus par manu negausību un nesankcionēto čīkstēšanu var izlasīt pagājušā gada bakalauru diskusijās :D )
Bet nu neko - uzrakstīju, aizstāvēju, beigās 9 un vēl atzinību dabūju :D Neko nenožēloju.

Darbu iesiet devos uz Copy pro divos naktī, kad deviņos no rīta nākamajā rītā bija jānodod :D

Es nosacīti biju pēdējā brīža rakstītāja, jo datus ievācu gadu iepriekš pirms rakstīšanas, tad nu metodika ar pie reizes tika uztapināta. Bet tā pašu darbu sāku 1,5 mēnesi pirms nodošanas, tas gan nav 2 dienas pirms :D

Kad studēju, es arī pēdējo brīdi atliku uz pēdējo brīdi. Mans rekords - kursa darbs, apmēram 25 lpp, viena nakts un atzīme 8.

Pusi kursa darba uzrakstīju pēdējās 2 dienās. Zinu, ka neizklausās tik traki, bet bija. :-D
Bakalauru palēnām rakstīju vairākus mēnešus, tāpēc nebija baigā iespringšana pēdējās dienās pirms nodošanas. Tiesa, nododot man pateica, ka trūkst minimālais rakstzīmju skaits un nepieņems. Bet labi, ka zināju no galvas to metodisko norādījumu punktu, kurā ieskaitīts viss, ko neieskaita rakstzīmēs - uzstāju, ka lieta, kuru man neieskaitīja, tajā punktā nav minēta. Metodiķe kaut kur aizskrēja, pēc pusstundas atnāca un pateica, ka pieņem 8-) Zinu, nedaudz offtopic, bet nolēmu padalīties :-D

Bakalaura darbs, 80 lapas. 3 nedēļu laikā, veltot tam vakarus, naktis un brīvdienas, jo strādāju pilnas slodzes darbu. Nekad tā vairs nedarītu. Atzīme 9 un atzinība par labu darbu.

Tikko uzrakstīju bakalaura darbu, ap 50 lpp, kādas 3- 4 nedēļas. Tā kā šobrīd nestrādāju, tad parasti dienas lielāko daļu pavadīju domājot par to, ka vajag sākt rakstīt, un pāris stundas tik rakstīju. Bieži bija dienas, kad neizdarīju neko. Tāpat iespringt uz beigām vajadzēja. Man nekad nav patikuši šitie rakstāmdarbi un jāsecina, ka studēšana vairs nav priekš manis un ar 2 augstākajām man pietiks. Lielākā motivācija- negribas to vēl ievilkt un maksāt par atkārtotu kārtošanu. :D Pirms vairākiem gadiem ar kvalifikācijas darbu stāsts bija līdzīgs.

Mums kursa darbiem jau bija nedēļu jābūt gataviem izprintētiem un iestietiem pirms aizstāvēšanas un procesa laikā visu laiku bija jāatrāda vadītājam kā darbs iet uz priekšu, tā kā neesmu spratusi kā 3 dienas pirms nodošanas var sākt rakstīt un vadītāts to atļauj. Nafig to stresu un negulēšanu, ir atvēlēts tik ilgs laiks ir rakstīšanai, man bija 2 kursa un 1 kvalifikācijas darbs jānodod pa semestri un man tāpat palika laiks pāri. Studenti ar to nerakstīšanu paši sev tik sabojā dzīvi, man darbu rakstīšana pagāja bez stresa. Es laikam ar tādām muļķībām kā atlikšana uz pēdējo brīdi nedaru, vnk nemaz nevarētu luni laist, kamēr darbi sēž uz kakla.

vnk nemaz nevarētu luni laist, kamēr darbi sēž uz kakla.

Mierīgi! :-D Es visus studiju gadus, kad kursa darbus rakstīju pēdējā brīdī, sevi mierināju, ka bakalauru jau nu gan sākšu rakstīt laicīgi (cerība mirst pēdējā). Dienā, kad bija jānodod melnraksts man bija tieši 0 lappuses. :-D

Pirmās divas darba atrādīšanas reizes es palaidu garām, nekādas sankcijas nebija.
Bet par rakstīšanu dažu dienu laikā ar nav skaidrs- vai tiešām darba vadītājam viss apmierināja, nekas nebija jālabo?

Piekrītu Sparkle un gluži nesaprotu šo lielīšanos ar slinkumu un saraušanu pēdējā brīdī. Pati arī esmu to darījusi un ne reizi vien, bet neesmu to uzskatījusi par sasniegumu. Ok, atzīmes ir labas, bet kad jūs tos darbus pārlasāt, jums tiešām šķiet, ka tās atzīmes ir bijušas pelnītas?

Līdz bakalauram vēl neesmu tikusi, bet otro kursa darbu vakar sāku rakstīt, lai gan kursa darba vadītāja teica, ka jau pirms mēneša vajadzēja teorijas daļai pa lielam būt gatavam. Pirmo uzrakastīju divu nedēļu laikā, līdz pat pēdējai dienai stresojot par to, ka nepaspēšu, bet nebija negulētas naktis. Tā kā šo esmu sākusi rakstīt laicīgi. Lai gan pat nenojaušu, cik daudz laiku aizņems empīriskā daļa.
Bet nav tā, ka laižu luni un sēžu dīvānā tā vietā, lai rakstītu. Vienkārši ikdienā ir citi darbi - mājasdarbi, ieskaites, eksāmeni, kuriem jāgatavojas, tā pat darbs, ģiemne un privātā dzīve. Lietas, kuras tajā brīdī šķiet svarīgākas, kā kursa darbs, kuram jābūt gatavam tikai kaut kad tur nākotnē.

Es laikam esmu viens no retajiem, jo nedarīju visu pēdējā brīdī, droši vien tāpēc arī nav bijis nekādu rekordu. :-D

Piedodiet, meitenes, iespraukšos ar savu fikso jautājumu, jo gadus 5 neesmu bijusi augstskolas solā... Kursa darbu var iesniegt nākamajā gadā? (kā parādu nokārtot citā studiju gadā)

Biju apzinīgs rakstītājs. Ar visu pusslodzes un vēlāk pilnas slodzes darbu, piespiedu sevi rakstīt sistemātiski un regulāri, arī laba sadarbība ar vadītāju bija. VIņa nemaz nepieļāva iespēju slinkot un nesadarboties, jo viņai nepatika, ka pie viņas rakstītie darbi bija pavirši un bezsakarīgi. Dabūju ļoti labu recenziju, praktiski bez kritikas. Beigās atzīme 8. Aizstāvēšanā viena no asoc.profesorēm riktīgi "izdrāza", jo viņai laikam nebija iepaticies kaut kas, nezinu. Bet viss cool, neko nedarītu citādi. Man pašai patika savs darbs, ieguldīju daudz laika un enerģijas.