Šaubos, ka vidusskolas informātika var dot pārāk labu ieskatu programmētāja darbā, bet es gan nezinu, ko priekšetā māca, mums mācīja powerpointu un exceli :D
>>
Profesija ir labi atalgota, bet pareizi saki - daudz stundas pie datora, un ne tikai ofisā, bet arī pēc darba, jāpilnveido sevi, tāpēc jābūt lielai interesei par programmēšanu.
Pats ar programmēšanu saskāros praksē, pēc 6 mēnešiem sapratu, ka nepatīk tādu laiku pavadīt mēģinot atrast atbildes uz jautājumiem, ko vēl nezinu vai nesaprotu (tas ir programmēšanas būtībā).
Turpretī, vienam pazīstamam puisim programmēšana ļoti patīk. Ja darbā nevar atrast atbildi uz jautājumu, mājās atved lasāmvielu, meklē internetā risinājumus utt.
Man šāda sistēma liekas nepatīkama, patīk darbu no mājām nošķirt, kas darba tirgū mani automātiski padarīti par mazāk vērtīgu darbinieku nekā to, kas gatavs ielikt papildu stundas.
>>
Par medicīnas jomu man nav viedokļa, bet es ieteiktu izpildīt personalitātes testu, jo man pašam palīdzēja saprast, kāds cilvēks esmu. Noskaidroju, ka labāk darbojos ar cilvēkiem (jo augsts agreeableness jeb pieklājības līmenis) un kopumā palīdzēja izprast to, kāds es esmu, kā jāstrādā ar saviem trūkumiem, kā saprasties ar savādākiem cilvēkiem.
http://www.personal.psu.edu/~j5j/IPIP/ipipneo300.htm šis ir labākais tests, ko pa brīvu esmu atradis (šis tests ir 300 jautājumi, diez gan ilgu laiku aizņem, bet ir arī 120 jautājumu versija) Protams, pildi godīgi, skatoties objektīvi uz sevi, nevis, piemēram, "vienreiz pirms 2 gadiem noziedoju 20 centi bezpajumtniekam, esmu ļoti devīga persona".