Esmu kopā ar draugu jau 2 gadus. Attiecībās viss ir kārtībā, mīlu viņu, kad esam divatā, viss liekas ideāli. Esmu pieradusi gan pie viņa jokiem, gan izteiksmes veida. Bet, kad esam kompānijā, kas nav mūsu kopīgie draugi, bet gan, piemēram, mani radinieki, paziņas un citi cilvēki, kas draugu nepazīst, man mēdz būt kauns par viņu. It kā viņš neko tādu nedara, bet brīžiem tos viņa jokus un izteicienus apkārtējie nesaprot. It sevišķi, ja viņš ir nedaudz iedzēris, pietiek jau ar dažiem aliem, lai man paliktu kauns. Un citreiz pat tos nevajag. Šī iemesla dēļ es izvairos viņu ņemt uz pasākumiem, kur viņam būtu jāiepazīst mani paziņas.
Liekas tik stulbi, ka tā ir, jo kad esam kopā divatā, viss liekas super! Un gribu tā justies vienmēr, kā tad, kad esam divatā.