Uzvārdu topiks

2911

Reģ: 27.08.2009

Sveikas! Taisīšu jaunu topiku, kaut gan droši vien tādi jau ir bijuši. Šobrīd tikai pārdomu līmenī, vēl īsti ar to nav jāsaskaras.
Kāda ir jūsu pieredze ar uzvārdu maiņu pēc laulībām un uzvārda "izvēli" bērnam? Man nākotnē solās būt situācija, kad es vēlētos, lai manam bērnam būtu (arī) mans uzvārds. Iemesli: mans uzvārds ir latvisks (draugam klasiski polisks), nav ļoti rets, taču nav arī bērziņa/liepiņa utml., ģimenē esmu es un brālis, nav kupla ģimene, kurā daudz uzvārda tālāk-nesēju. Esam ar draugu jau apsprieduši šo jautājumu. Tas, ka es sev atstāju savu uzvārdu, ir skaidrs abiem. Bet es labprāt gribētu arī bērnam savu uzvārdu vai dubultuzvārdu. Esmu ieminējusies draugam par to, viņš saka, ka nebūtu iebildumu pret dubulto uzvārdu bērnam. Vienīgā problēma - mans uzvārds ir vidēji garš (3 zilbes), bet drauga - garš (arī 3 zilbes un daudz līdzskaņu), tāpēc nu dikti gari kopā skan. Caur joku viņš teica, ka var jau ņemt arī manu uzvārdu, bet nu es nejustos labi, izsakot tādu uzstādījumu. Kāds ir jūs viedoklis, vai, vēl labāk, - pieredze ar uzvārdu maiņu un dubultuzvārdiem?

05.05.2018 15:53 |

Viedā Minka

3934

Reģ: 01.04.2011

Bērnam nevar ielikt dubultuzvārdu, ja nevienam no vecākiem tāda nav. Bērnam drīkst būt vai nu mātes vai tēva uzvārds. Ja izlemsiet dubulto, tad vienam no jums diviem arī jābūt dubultajam. Ja dzīvojat Latvijā, bērnam ar latvisku uzvārdu (tavu) būs vieglāk un ērtāk nekā ar poļu -neizrunājamo līdzskaņu virknējumu.

05.05.2018 16:06 |

so.so

2911

Reģ: 27.08.2009

Par dubultuzvārdu es saprotu - es tad arī sev ņemtu dubulto.
Teorētiski drauga poļu izcelsmes uzvārds ir samērā populārs, nav neizrunājams, iespējams, ir biežāk izplatīts nekā mans. Man laikam vinekārši būtu grūti pieņemt, ka manam bērnam nebūtu latvisks uzvārds. Ja drauga uzvārds būtu latvisks, es droši vien sev atstātu savu, bet bērnam liktu drauga.

05.05.2018 16:08 |

Selīna

7827

Reģ: 17.05.2012

Viedā minka pareizi saka - dubultais būs tikai tad, ja abiem vecākiem būs dubultie.
Ja par mani pašu, tad jau sen zināju, ka no sava uzvārda nespēšu atteikties, tpc precoties vīra uzvārdu pieliku klāt. Vīram pretenziju preto nebija, bet pats dubulto gan negribēja, tpc palika savējā. Man patīk arī vīra uzvārds, tpc bērniem tiks viņējais.

05.05.2018 16:13 |

Viedā Minka

3934

Reģ: 01.04.2011

Kāda starpība kāds uzvārds bērnam, ja tēvs polis? Kāds tur latviskums vairs :D Un kāpēc attiecības nereģistrējat, ja bērns plānā?

05.05.2018 16:15 |

so.so

2911

Reģ: 27.08.2009

Viņš nav tīrs polis, tur ir kaut kāda 6ā daļa poļu asiņu, bet pa tēva līniju tas uzvārds tā ir pārmantojies. Tak daudz mums Latvijā uzvārdu ar izskaņu -skis. Bet viņš sevi pilnā mērā uzskata par latvieti un arī mūsu bērns būs latvietis.
Attiecības reģistrēsim, kad vajadzēs, tā nav problēma, šobrīd mēs bērnu vēl "nemēģinām radīt".

05.05.2018 16:18 |

Viedā Minka

3934

Reģ: 01.04.2011

Nu tad jau gan vieglāk likt latvisko- ja jau viņš tam piekrīt. Galu galā- mūsdienās ir jauna tendence- vīri mēdz pieņemt sievu uzvārdus. Un pareizi dara- nav ko turpināt Ogļdibenu, Pīļkrāniņu, Cūkpurniņu utt.dzimtas :D

05.05.2018 16:23 |

Selīna

7827

Reģ: 17.05.2012

Par dubulto bērnam es neesmu pret, bet pati pirms kāzām nonācu pie secinājuma, ka laikam negribētu, lai bērnam divi uzvārdi, tikai tā iemesla dēļ, ka viņam precoties nebūtu varianta piekabināt savas otras pusītes uzvārdu savējam. Vai nu otrajai pusīte jāņem dubultais vai abiem jāpāriet tajā, kam viens uzvārds. Es tādu situàciju negribētu piedzīvot, tpc priecājos, ka vīram smuks uzvārds, kuru ar prieku var dot bērnam un tad lai bērns savā kāzu dienā pats izlemj kā viņš dzīvos tālāk ar savu uzvārdu.

05.05.2018 16:26 |

so.so

2911

Reģ: 27.08.2009

Vai nu otrajai pusīte jāņem dubultais vai abiem jāpāriet tajā, kam viens uzvārds.

Nu, par šo es arī vēl neesmu painteresējusies, kā tur īsti ir. Pēc mana ideālā scenārija būtu tā, ka mēs ieliekam abus savus uzvārdus, un tad, kad puika (vai meitene) ir saprātīgā/pieaugušā vecumā, viņš var izvēlēties pats, kuru uzvārdu atstāt (vai abus). Bet laikam jau tā nevar - atteikties no uzvārda1, un atstāt tikai uzvārdu2 jaupieagušā vecumā?
Teorētiski man pat nebūtu iebildumu pret drauga uzvārdu kā tādu - tas ir pietiekoši labskanīgs, tiešām. Bet nav latvisks, un man tas ir ļoti svarīgi. :/

05.05.2018 16:32 |

Viedā Minka

3934

Reģ: 01.04.2011

Pieaugušā vecumā jūsu bērns varēs izvēlēties jebkuru jūsu abu dzimtas uzvārdu- tavu, drauga, tavas mammas, vecmammas, tēva, vectēva vai drauga radu uzvārdu. Tāpēc liekot uzvārdu bērnam, ir jādomā nevis par dzimtu, bet par to, kā bērnam būs vieglāk būt bērnudārzā, skolā. Divus uzvārdus katrreiz rakstīt uz burtnīcu vākiem, zīmēšanā uz zīmējumiem, utt. Ja vēl vārds būs garš, piemēram, Konstantīns, tad bērns būs nelaimīgs :D

05.05.2018 16:42 |

sugаr

9596

Reģ: 06.03.2012

Man dubultie uzvārdi šķiet tikpat nepareizi kā dubultie vārdi. Nabaga bērns, kam būs jādzīvo:
Jānis Krišjānis Bērziņš Kalnbērziņš. Priekš kam?

05.05.2018 16:45 |

so.so

2911

Reģ: 27.08.2009

Nē, nu tik daudz saprāta mums pietiks, lai neliktu ne garu vārdu, ne divus vārdus gadījumā, ja liksim divus uzvārdus. Man tomēr liekas, ka, ja ir divi uzvārdi, tad to vienu nomest pēc tam būs vieglāk, nekā pieaugušajam bērnam pašam iet un mainīt no viena uzvārda uz citu.
Nu ok, paldies par viedokļiem. Kad būs bērns plānā, tad arī domāsim.

05.05.2018 16:52 |

Viedā Minka

3934

Reģ: 01.04.2011

Neko nomest nost nevar un nedrīkst. Tā skaitās uzvārda maiņa- bērns atgūst savas vecmammas vai vectēva uzvārdu (ja mātei dubultais). Cena un procedūra ir vienāda uzvārda "atmešanai" vai nomaiņai.

05.05.2018 17:02 |

so.so

2911

Reģ: 27.08.2009

Paldies, Viedā Minka, es nebiju tiešām painteresējusies par procedūrām. Ar "vieglāk" biju domājusi psiholoģiski vieglāk. Jo no Bērziņš-Liepiņš kļūt par Liepiņš, manuprāt, ir mazāks diskomforts, nekā no Bērziņš kļūt par Liepiņš. Tā kaut kā. :D

05.05.2018 17:14 |

Peekaboo1

1912

Reģ: 13.05.2016

Manai meitai ir mans uzvārds, jo vienkārši viņas tēvam ir tizls uzvārds un arī viņš pats negribēja viņu nodot tālāl, precoties pat varbūt pāries uz manu :D
Bet es vispār gribētu lai viņš paņem savas omas uzvārdu jo tas ir labi skanoš un smukāks par manu :D bet tad jau redzēs...
Kāpēc tik milzìgi svarīgs tas latviskums? Varbūt būs meitene un viņai pēc gadiem bus vienalga un paņems vīra franču uzvārdu piemēram :D

05.05.2018 17:17 |

Viedā Minka

3934

Reģ: 01.04.2011

Ja draugam vienalga, bet tu gribi latvisku- ko tur daudz domāt- liec latvisko un miers. Tikai tad vārdu vēlams arī latvisku, lai nav citiem jāsmīkņā par Džošua Bērziņš vai Džeimija Liepiņa :D

05.05.2018 17:27 |

so.so

2911

Reģ: 27.08.2009

Nu, man tas ir svarīgi. Meita, tāpat kā dēls, protams, izvēlēsies pats da jebkādu uzvārdu un partneri. Ja mani bērni neredzētu savu latvietību kā vērtību, tā būtu mana kā vecāka izgāšanās, nevis viņu "kļūda". Tomēr man kā latvietei šķistu nedabiski, ka manu bērnu identitātes apzīmējums būtu citas izcelsmes. Par to, ka ārzemnieciska vārda nelikšana nav apspriežama, esmu informējusi jau sākumā. Tās vienkārši ir tādas man būtiskas lietas, tāpat kā citiem reliģija, gaļas ēšana/neēšana utt.

05.05.2018 17:30 |

Sognare..

4227

Reģ: 31.03.2017

Izlasīju tēmas nosaukumu, nodomāju, ka kāda grib lai padalas ar savu uzvārdu, kam ir drosme:-D

05.05.2018 17:40 |

so.so

2911

Reģ: 27.08.2009

Sognare.. man arī bija tāds nelāgs nodoms, taisot topiku. :)

05.05.2018 17:59 |

Neons

11996

Reģ: 15.03.2013

Manā uztverē - uzvārds vispār nav vērtība un neko nenosaka, ka vien tas nav kaut kāds ļoti rets un ļoti īpašs. Tas nekādā veidā nepadara bērnus vairāk "latviskus", "poliskus", "krieviskus" u.tml. Man klasē savulaik bija bērni ar visādiem uzvārdiem - bet tāpat visi mācījās un bija vienā vidē un visi bija latvieši pēc valodas, uzvedības un kultūras, pat, ja dažiem kāds no vecākiem ģimenē runāja citā valodā.
Es pati paņēmu vīra krievu uzvārdu. Jo mans latgaliskais bija trīszilbju un vīra krieviskais - arī trīszilbju. Es nudien nevēlējos sev tādu čakaru parakstoties, ja mans uzvārds būtu dubultais! Un man ir ļoti labskanīgs latvisks vārds un pavisam, teiksim tā, tagad ne pa ķeksi krievisks uzvārds. Un? Dzīvoju ārzemēs - visiem te tāpat pie vienas vietas, kas es esmu pēc tautības. Un arī latvijā visiem par manu uzvārdu un bērna uzvārdu pēc kāzām bija vienalga. Neredzu nekādu jēgu no tā taisīt kaut kādu problēmu... Dari kā ērtāk un viss. Nevjaga tur baigi iedziļināties un filosofēt.

05.05.2018 18:13 |