Sveikas! Taisīšu jaunu topiku, kaut gan droši vien tādi jau ir bijuši. Šobrīd tikai pārdomu līmenī, vēl īsti ar to nav jāsaskaras.
Kāda ir jūsu pieredze ar uzvārdu maiņu pēc laulībām un uzvārda "izvēli" bērnam? Man nākotnē solās būt situācija, kad es vēlētos, lai manam bērnam būtu (arī) mans uzvārds. Iemesli: mans uzvārds ir latvisks (draugam klasiski polisks), nav ļoti rets, taču nav arī bērziņa/liepiņa utml., ģimenē esmu es un brālis, nav kupla ģimene, kurā daudz uzvārda tālāk-nesēju. Esam ar draugu jau apsprieduši šo jautājumu. Tas, ka es sev atstāju savu uzvārdu, ir skaidrs abiem. Bet es labprāt gribētu arī bērnam savu uzvārdu vai dubultuzvārdu. Esmu ieminējusies draugam par to, viņš saka, ka nebūtu iebildumu pret dubulto uzvārdu bērnam. Vienīgā problēma - mans uzvārds ir vidēji garš (3 zilbes), bet drauga - garš (arī 3 zilbes un daudz līdzskaņu), tāpēc nu dikti gari kopā skan. Caur joku viņš teica, ka var jau ņemt arī manu uzvārdu, bet nu es nejustos labi, izsakot tādu uzstādījumu. Kāds ir jūs viedoklis, vai, vēl labāk, - pieredze ar uzvārdu maiņu un dubultuzvārdiem?