Vienā jaukā dienā

Ideja jau skaidra: vajadzēs/gribēs, tad uzrakstīs un atradīs mani. Bet kādēļ šāda rīcība?

Nu, ko zini - varbūt telefons tiešam poda iekrita. Man šādi ir gaījies pazust no kontaktiem cilvekiem. :D
Bet drīzakais jau pazuda interese un, ja tā, nu... Esmu gandrīz vārds vārdā precīzi šādu stāstu dzirdējusi, man liekas, divreiz. Šitie "piezvanīt un pajautāt, kāpēc neatbild" varianti, manuprāt, ir lieki. Kas gribēs - sazināsies, atradīs un iemeslus paskaidros. Kas negribēs... nu, tur nav vērts iespringt, vienkārsi. Kā viena mana draudzene saka - skip.

Neaudzinātu vīriešu netrūkst!
Pēc cik randiņiem tā izcukojas? Domāju, ka nekad nav vērts rakstīt pirmajai - glaimot vajag tikai tos, kuri ir tā vērti. Ja pazudis - tad lai pazūd. Jocīgi,bet par sievietēm neesmu dzirdējusi, ka tā rīkotos. Es arī līdz šim vienmēr atklāti esmu atsuvusi.
Jautājums - jūs internetā iepazināties?

Netērē enerģiju analizējot kāpēc tā noticis, nav vērts.

Bet kādēļ šāda rīcība?

Nu, to Tev te neviens nepateiks. Un, ja godīgi - kāda tam nozīme?

Domāju, vai tā mana vaina, vai citām arī tādi gadījumi. :D It kā jau atbildi cilvēks būtu pelnījis vienmēr saņemt. Sākumā sākām runāt internetā jā. Ir bijis, kad sarunas gaitā pazūd cits vīrietis pirms jau kāda gada, nu tad arī nesmuki, bet nu to it kā vairāk saprotu, lai gan varēja pateikt, ka viss labi, nav nekas noticis. Tagad atkal šāda situācija, ka nesaprotu. Ir normāli, kad pēc arī tikai viena randiņa ir saruna un tad izrunā to, ka nav ta klikšķa. Nu un viss skaidrs. Tā cilvēcīgi. Bet te nevar saprast, podā iekrita, uzbrauca ar ķerru vai kas. :D

It kā jau atbildi cilvēks būtu pelnījis vienmēr saņemt.

Ir normāli, kad pēc arī tikai viena randiņa ir saruna un tad izrunā to, ka nav ta klikšķa. Nu un viss skaidrs. Tā cilvēcīgi.

Nu, tas ir tas, kā Tu tver dzīvi. Cilveki ir dažādi, kas vienam norma, tas citam kaut kas tāds, par ko tas nemaz nebūs aizdomājies.
Labi, pastāstīšu savu wtf momentu, jo savādak šķiet, ka es te "gudri .iršu".
Biju uz Tinder randiņu. Satikāmies, nolēmām doties uz kādu suši restorānu paēst un padzert vīnu. Jā, pa gaisu negāja dzirksteles, bet sarunas bija saturīgas un atmosfēra tīri jauka. Kādu pusstundu bijām omulīgi sēdējuši, otrajai vīna glāzei pusē, kad es devos uz dāmistabu un atnākot ieraudzīju... tukšu galdiņu. Puika bija pat savu vīnu izdzēris un rēķinu nomaksājis, pirms aizskriet prom no randiņa neatvadoties. Un nebija arī tā, ka man uzreiz pieleca, ka esmu "uzmesta" - jā, vel kādu laiku sēdēju uz lūkojos, vai no kungu istabas necilpo mans kavalieris. Necilpoja. Nu, neko, izdzēru savu vīnu un devos mājās. Neko nerakstīju un nejautāju, jo, nu - kāda jēga? Saprotu, ka tas puika vel nav izaudzis līdz apziņai, ka pusstunda laika un pieklajīga atvadīšanas viņam, patiesībā, neko nenodarītu. Man tāda rīcība pret kādu liekas nepieklājīga, bet tas cilvēks tobrīd neko tadu nebija spejīgs saprast. Smieklīgakais bija tas, ka es būtu kaut ko līdžīgu viņam rakstījusi pēc tikšanas - blā, blā, paldies par vakaru, bija jauki, but didn't click.
Ā, viņš arī bija paspejis mani unmatchot Tinderī, lai, nedod Dievs, kaut ko nejauku nesaņemtu. :D
Pa lielam, Tev ir tas pats gadījums, tikai tev vel gribās gūt no šī visa... kaut ko. Sašust, ka kāds nav ieverojis "normāli" kodeksu. Bet nav jēgas, tici man. Nav vaina ne vienā, ne otrā cilvēkā, vienkārši dažādas vērtības, dažādi uzvedību modeļi.

Te nebūs daudz tādu kas to atzīs(!), bet domāju, ka vairumam tā ir kādreiz gadījies.
Arī domāju iepriekš kā tu, ka visi ir pelnījuši jebkādu atbildi utt. Bet tāda ir interneta aizsākta komunikācija, 21 gs. vai pirmo randiņu risks. Tāpēc iesaku vienkārši minimāli tērēt enerģiju pirmajiem randiņiem - laika ziņā,neparcensties ar pucēšanos utt.

Parslina paldies par atklātību, vismaz autorei japriecajas, ka netika uzmesta randiņa laikā! :D
Black līst taadus :-D

Bet vismaz samaksāja, ne rēķinu atstāja. :D
Nu mums bija ilgāk sarunas, zvani, kamēr vispār sanāca satikties. Pēc tam vairākas tikšanās pat. Tad pēc laika, ne uzreiz pēc pēdējās tikšanās, tā kā saruna "tev garšo siers?", "o,jā, nopirksim?" un viss. Nu nebija saruna, piemēram, par to, ka varbut neko mums vairs nevajag veidot vai ko tādu. Vienkārši randomā. :D

Nu, jā, bet ko zini, kas un cik sen tam cilvēkam galvā darījās. Protams, ja māc tik liela zikņkārība - zvani, jautā. Ja atbild, uzraksti arī te, lai apmierinātu arī manu (ziņkārību). :D Mes ar manu kavalieri arī apravāmies pustēmā, tā ka mani nekas nepārsteidz. :D
P.S. Samaksāja jau jā, bet, nu, ja nebūtu samaksājis, manas domas par viņu nepasliktinātos, tāpat kā tās neuzlabojās tādēļ, ka viņš to izdarīja. :D

Ja neatbildēs, tad nu gan gļēvulība, manuprāt. :D Tā vienkārši pussarunā beigas. Tāpēc gribējās uzzināt, vai tādi atgadījumi vēl ir kādai sievietei bijuši un varbūt kādai pēc laika tomēr ir atradies.

Spameri.

Ir jau tādi solītāji, rakstītāji, tiekas, kamēr garlaicīgi. Nu paceļ savu ego. Ja uzrodas, tad izdari tāpat pretēji, pati pazūdi - kaut kā jāpārmāca, citādi jau nesapratīs. :D

Kādēļ gan tā čakarēties? Bet nu varbūt bija tur kāda viņam doma.

Nu dots pret dotu. :D Lai gan diez vai strādās. :D

Bij man viens tāds gadījums. Sapazināmies caur paziņu paziņām kādā ballītē, sākām sarakstīties un tikties. Neatceros cik kopā bija tie randiņi (varbūt kādu 1,5 mēnesi ),bet pa vidu daudz runājām, katru dienu jautāja kā iet, ko daru, kā jūtos. Teica, ka žēl, ka ātrāk neesot mani saticis, es tik forša un viņam tā patīku :D
Es toreiz ilgu laiku biju bijusi single , jo arī pārdzīvoju iepriekšējo crush un sirdsēstus, tāpēc grūti objektīvi pateikt cik nopietnas bija manas jūtas-drīzāk tāda neliela saķeršanās, simpātijas. Viņš pat sāka runāt par to, ka mēs varētu kopā īrēt dzīvokli un sūtīja dažus sludinājumus. Un tad.....UN TAD pēkšņi sākās tāds atsalums, sarunas retākas, īsākas, beigās jau ar nedēļu ilgām pauzēm. Es pati arī neesmu no tām, kas pašas izrāda baigo iniciatīvu un raksta pirmās, es jau sapratu, ka kaut kas nav......Tad pārs nedēļas jutos skumji, tizli, neizpratnē. Pēc šī vairāku nedēļu nonstop klusuma pienāca 1.septembris uz ko viņš atrakstīja ''Apsveicu ar 1.septembri'' vai kaut kā tā, jo es biju iestājusies koledžā. Atbildēju paldies. Un tas arī viss. Es līdz šai baltai dienai nesapratu ka sun kāpēc. Man vēl ienāca prātā doma, ka kāds par mani kaut ko sastāstījis, jo tās kompānijas un tie cilvēki bija tādi slideni. Lūk tā.

Paldies par stāstu! :-D Laikam vienkārši, kā arī tev, gribas to skaidrojumu - kaut vai nekas nemainās, kaut vai bezjēdzīgi, bet nu tā kā punkts, ne izstiepta daudzpunkte, ja tā alegoriski. Prāts, sirds to pieprasa vismaz pagaidām.

Up

Tas vīrietis tagad ir nosodāms par šādu rīcību? Vai viņš ko apsolīja? Katrā gadījumā skaidrs, ka viņam ir labi arī bez Tevis. Un kā viņam var uzspiest pretējo?