Tie instagram vegāni, kurus esmu redzējusi, ir tik vājprātīgi ārišķīgi, ka man zūd vēlme piesekot un aplūkot tās bildes. Narcisisms, nedabiskums, vēlme pēc uzmanības, novērtējuma. Jā, jā, tas ir normāli, ka mums vajag apkārtējo pieņemšanu, esam sociālas būtnes, un instagram galu galā ir tendēts uz dalīšanos. Taču man rodas sajūta, ka vairums to lifestyle kontu ir tik idealizēti, un tik ļoti tendēti uz to, kādu priekšstatu par sevi un savu dzīvi rada, ka nepietiek laika un enerģijas to dzīvi dzīvot. Bilžu uzņemšana, pārstrāde, ievietošana, gatavošanās pirms bildes uzņemšanas (make up, outfits, fons), ka tas ir nopietns darbs. No sirds, vai šis darbs nes gandarījumu? Manuprāt, visa dzīve kļūst par to, kā tava dzīve izskatās, nevis kā tu jūties, un tad ir tukšums. Un zudusi robeža starp privātumu un publiskumu. Ja tu liec bildes, kurās esi puskaila, ceļojumos, mājās brokastojot, ar partneri, tad esi gatava, kad ikvienam būs viedoklis par visu šo. Un tā neesi tu, tas ir par ikvienu, kurš ir publiska persona. Pajautā sev, vai esi gatava saņemt viedokli par sevi visos šajos aspektos. Es droši vien nebūtu, jo tas mani sagrautu kā cilvēku.