Lūgums izpildīt aptauju (emocionālais intelekts + trauksme)

Paldies visiem, kas jau aizpildīja.
Ļoti noderētu atbildes no cilvēkiem, kuriem darbā nesanāk saskarsme ar klientiem.

Kāpēc tikai strādājošie drīkst aizpildīt?
Visas atbildes tiks uzreiz ņemtas par pilnu, lai izdarītu secinājumus, vai vispirms tiks kontrolēta atbilžu savstarpējā saderība?

Aizpildīju :)

darīts

Šobrīd pietrūkst pāris svarīgu respondentu, kas liktu manam darbam izskatīties labāk

Ļoti noderētu atbildes no cilvēkiem, kuriem darbā nesanāk saskarsme ar klientiem.

Izskatās pēc kārtējā, topošā augstskolas konveijerveida ražojuma. Un, ja vēl iegūtie dati tiks izmantoti kā objektīvi pētījuma rezultāti, tad jau vispār ahujeķ.

Nu kas skudrulaci tev vainas, nu pēta tikai strādājošos un viss šoreiz, nu un? Ko tu bāzies atkal ar savu bezdarba neapmierinātību, tad jāmeklē darbs ir, taču vari noteikti to izdarīt, tikai ej un dari!

Vēl man interesē, ko apzīmē vārds strādājošais? Katrs to var definēt pa savam.

Nu ja, arī trauku nomazgāšana pēc ēšanas un mājas uzkopšana ir strādāšana, tātad esam strādājošie un, ja mūs neviens nenodarbina, tad sanāk, ka esam pašnodarbinātie 8-)

Bomži tādā gadījumā arī ir strādājošie, jo viņi ik pēc minūtes sakārto kādu miskasti (nu, dažreiz arī izvanda, bet tas tā retāk). :D

Tā kā Tu, skudrulacis, tikko uzrakstīji, saprotu, ka par bomžiem sauc atkritumu apsaimniekotājus.

Aizpildīju!:-)

Iekrita acīs, ka jautājumi atkārtojas. Varbūt es vienkārši neesmu gana literāri izglītota, bet nu neredzu kontekstuālu atšķirību starp satraukts un noraizējies. Bija vēl daži jautājumi, kas noformulēti atšķirīgi, bet principā pajautāts tieši tas pats.
Saprotu, ka nepieciešama vien plika statistika, jo jautājumi ir ļoti neinteresanti.

Aizpildīju, man patika anketa :-)
Ieva294, cik man zināms, psiholoģijā testos šādu metodi pielieto. It kā uzdodot gandrīz vienu un to pašu jautājumu vairākas reizes, var uzķert, vai respondents patiešām tā domā vai svārstās.

Jā, esmu jau kādreiz šāda veida testus pildījusi. Man personīgi nereāli nepatīk. Pēc 3.vienādā jautājuma pazūd interese iedziļināties - galā saklikšķinot vnk dajebko, jo viss vienalga ir viens un tas pats - un galā jēgas no šādas "ķeksīša pēc" statistikas nulle un pētījumam nekāda seguma.
Anketu neizpildīju līdz galam tieši šī iemesla dēļ.

Iekrita acīs, ka jautājumi atkārtojas. Varbūt es vienkārši neesmu gana literāri izglītota, bet nu neredzu kontekstuālu atšķirību starp satraukts un noraizējies. Bija vēl daži jautājumi, kas noformulēti atšķirīgi, bet principā pajautāts tieši tas pats.

cik man zināms, psiholoģijā testos šādu metodi pielieto. It kā uzdodot gandrīz vienu un to pašu jautājumu vairākas reizes, var uzķert, vai respondents patiešām tā domā vai svārstās.

Atšķirība ir. Vismaz ir cilvēki, priekš kuriem ir. Sūdīgāk ir tad, ja atšķirību nesaskata testa sastādītājs. Un tad arī rodas visādas pārsteidzošas statistikas.

skudrulacis, un kā tu zini, ko autore saskata vai nesaskata?

skudrulacis, un kā tu zini, ko autore saskata vai nesaskata?

Es to nezinu.

Satraukts un noraizējies nav viens un tas pats.
Tiem, kuri neizprot atšķirību:
SATRAUKTS https://lv.oxforddictionaries.com/skaidrojums/satraukums
RAIZES
https://lv.oxforddictionaries.com/skaidrojums/raizes
__
Cilvēks var justies satraukts, jo jūtas noraizējies. Bet cilvēks var nebūt satraukts, tomēr noraizējies. Satraukums ir stāvoklis, kurš pārņem personu, raizes ir blakusemocija, kura var pastāvēt blakus pozitīvām emocijām. "Es esmu pilnīgi mierīgs, bet par Annu es raizējos - viņa neizskatās labi." "Es esmu satraukts par Annu, nespēju par to nedomāt."

Bet piekrītu, ka aptaujā abi termini tiek pasniegti nesniedzot respondentam iespēju tos izprast. Automātiski - aptaujā ir pozīcijas, kuras nav iespējams izmantot pētījuma rezultātu atspoguļošanā.